Ciešāka maksājumu piesaiste vides aizsardzībai, obligātas piemaksas jaunajiem zemniekiem, mazāk birokrātijas atskaitēs par ES līdzekļu izlietojumu – par šādiem kopīgās lauksaimniecības politikas elementiem pirms nedēļas likumdevēju sarunās izdevies vienoties Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Par tiešmaksājumu apjomu un sadali dalībvalstīm likumdevēju sarunas vēl turpināsies.
26. jūnija politiskā vienošanās vainago trīs mēnešus ilgušās sarunas starp Eiropas Parlamentu, ES prezidentvalsti Īriju un Eiropas Komisiju, tomēr galīgos lauksaimniecības politikas tiesību aktus varēs pieņemt pēc tam, kad būs apstiprināts ES daudzgadu budžets laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.
«Panākto vienošanos var uzskatīt par ES zemnieku un patērētāju uzvaru. Turpmākā ES lauksaimniecības politika būs elastīgāka, un to varēs efektīvāk pielāgot pārmaiņām. Šī ir pirmā reize, kad Parlaments bija pilnvērtīgi iesaistīts ES lauksaimniecības politikas veidošanā, un tas ir apliecinājis, ka ir šī uzdevuma augstumos», pēc panāktās vienošanās teica EP Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs un Parlamenta sarunu grupas vadītājs Paolo de Kastro (S&D, Itālija).
Maksājumi vienīgi aktīvajiem zemniekiem
Deputātiem izdevās panākt, lai ES izveido «melno sarakstu» ar zemes īpašniekiem, kas nevar pretendēt uz tiešajiem maksājumiem. Tajā varētu iekļaut, piemēram, lidostas un sporta klubus, ja vien tie nespēj pierādīt, ka lauksaimnieciskā darbība veido viņu ienākumu ievērojamu daļu.
Zaļāka lauksaimniecība
Trešdien panākta vienošanās 30% no katras valsts tiešmaksājumu budžeta piešķirt vienīgi zemniekiem, kas īsteno noteiktus vides aizsardzības pasākumus. Tos ļaus īstenot pakāpeniski, stingrība būs atkarīga no saimniecības izmēra. Nozīmīgākie vides pasākumi būs lauksaimniecības kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju un pastāvīgo ganību uzturēšana un ekoloģiski nozīmīgu platību veidošana.Saskaņā ar vienošanos, pēc divu gadu pārejas perioda zemnieki, kas nebūs veikuši attiecīgos pasākumus, ne vien nesaņems vides prasībām piesaistīto tiešmaksājumu daļu, viņiem piemēros arī papildu sankcijas – trešajā gadā maksājumus samazinās par 20%, sākot ar ceturto gadu, – par 25%.
Jauno zemnieku atbalsta shēma
Lai piesaistītu jaunatni lauksaimniecībai, pēc Parlamenta prasības izveidos obligātu ES mēroga pro-grammu. No tās zemniekiem līdz 41 gada vecumam piešķirs papildu tiešmaksājumu piemaksas 25% apmērā par 25 – 90 hektāru lielām zemes platībām.
Vairāk ietekmes apvienībām
Eiropas Parlamentam izdevās lielā mērā nodrošināt pasākumus, kas palīdzēs zemniekiem pielāgoties tirgus svārstībām un palielinās iespējas ietekmēt cenu, piešķirot lauksaimnieku organizācijām jaunas pilnvaras. Saglabāta arī Parlamenta prasība ļaut dalībvalstīm veidot savu tiesisko regulējumu attiecībā uz līgumiskajām attiecībām par lauksaimniecības produkcijas piegādi. Dalībvalstis varēs izveidot piegādes pārvaldības sistēmu gaļas un siera produktiem, kas aizsargāti ar izcelsmes vietas norādēm.
Cukurs, vīns un piens
Pēc Parlamenta prasības cukura kvotu sistēmu atcels 2017. gadā, ne 2015. gadā, kā tas bija rosināts sākotnēji. Vienošanās paredz līdz 2030. gadam saglabāt spēkā pašreizējos vīnkopības regulēšanas noteikumus. Parlamentam sarunās nācās atkāpties no savām prasībām par piena kvotu sistēmu.«Mums izdevās panākt izdevīgus nosacījumus par cukuru un vīnu, tomēr žēl, ka Padome un Komisija nebija gatavas vienoties par atbalsta pasākumiem piena nozarei pēc pašreizējās kvotu sistēmas pārtraukšanas 2015. gadā,» pēc vienošanās teica deputāts Mišels Dantēns (EPP, Francija), kas atbildīgs par Parlamenta ierosinājumiem lauksaimniecības tirgus kopīgās organizācijas direktīvai.
Vēl neatrisinātie jautājumi
Prezidentvalsts Īrija nevēlējās diskutēt par jautājumiem, kas ir tieši atkarīgi no tā, kāda būs galējā likumdevēju vienošanās par daudzgadu budžetu 2014. –2020. gadam, tāpēc to apspriešana atlikta uz vēlāku laiku. Minēto jautājumu vidū ir tiešmaksājumu griesti lielajām zemnieku saimniecībām. Latvijai sāpīgākais ir jautājums par taisnīgu ES tiešmaksājumu sadali dalībvalstu starpā, kā arī elastība attiecībā uz līdzekļu pārvietošanu no dalībvalsts tiešmaksājumu budžeta uz lauku attīstības programmām.
