Šodien Rīgā noslēgsies XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XV
Deju svētki, kas rīdziniekus un pilsētas viesus ar krāšņiem pasākumiem
un bagātīgu notikumu programmu priecēja nedēļas garumā.
Svētku noslēgumu programma sāksies jau plkst.9.45, kad no Rīgas
Latviešu biedrības nama sāksies pūtēju orķestra Karoga gājiens, kura
laikā līdz Brīvības piemineklim tiks nests Līgo karogs, Deju svētku
karogs un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku karogs.
Karogu nesējus pavadīs 1000 pūtēju orķestru mūziķi, veidojot Dziesmu
svētku vēsturē skaitliski lielāko pūtēju orķestri.
Ievērojot vairāk nekā gadsimtu senu tradīciju, Līgo karogs ticis
nests visos aizvadītajos 24 Dziesmu svētkos: pirmo svētku svinīgajā aktā
Baumaņu Kārļa skaņdarba “Dievs, svētī Latviju” pirmatskaņojums idejiski
sasaistījies ar Rīgas Latviešu biedrības sagatavoto dāvanu – Leipcigā
īpaši šūdinātā Līgo karoga pasniegšanu. Karoga dāvinātāju vēlēšanās
bijusi, lai karogs allaž glabātos Rīgas Latviešu biedrībā un svētku
reizēs vienmēr tiktu nests svētku parādes gājienu priekšgalā.
Plkst.10 pie Brīvības pieminekļa tiks pasniegtas XXV Vispārējo
latviešu Dziesmu svētku un XV Deju svētku Lielās balvas, kuras
ieguvējiem pasniegs valsts augstākās amatpersonas.
Lielo balvu senioru korim VEF Kultūras pils sieviešu korim “Daugavas
vanadzes” pasniegs Valsts prezidents Andris Bērziņš, vīru korim – Rīgas
Tehniskās universitātes vīru korim “Gaudeamus” – Lielo balvu pasniegs
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), sievu korim – Rīgas
Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas sieviešu korim “Balta” –
Lielo balvu pasniegs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V),
jauktajam korim – Latvijas Kultūras akadēmijas jauktajam korim “Sola” un
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas “Ave
Sol” jauniešu korim “Kamēr…” – Lielo balvu pasniegs kultūras ministre
Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK).
Jauniešu deju kolektīvam – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu
apvienības koncertorganizācijas “Ave Sol” tautas deju ansamblim
“Teiksma” – Lielo balvu pasniegts Valsts prezidents, vidējās paaudzes
deju kolektīvam – Latvijas Universitātes biedrības “Juventus” vidējās
paaudzes deju kolektīvam “Dancis” – balvu pasniegs Āboltiņa, senioru
deju kolektīvam – Madonas kultūras nama senioru deju kolektīvam
“Atvasara” – balvu pasniegs Dombrovskis, pūtēju orķestrim – Jāzepa
Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestrim – Lielo balvu pasniegs
Jaunzeme-Grende, mazākumtautību kolektīvam Lielo balvu pasniegs
Bērziņš, bet tautastērpu skates laureātam Mazās ģildes tautas deju
ansamblim “Līgo” Lielo balvu pasniegs Āboltiņa.
Pēc apbalvošanas plks.10.15 ceļā dosies svētku gājiena dalībnieki.
Gājiens sāksies Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Smilšu ielas stūrī
pie Bastejkalna, kur atradīsies “Lattelecom” sveicēju video ekrāns
“Uzgavilē.lv” un Rīgas domes sveicēju tribīne. Gājiena sākuma posmā gar
Bastejkalnu būs izvietotas 25 Dziesmu svētku laika zīmes, kurās iegrebti
svētku gadskaitļi un Ausekļa vārdi, kas skan Jāzepa Vītola komponētajā
“Gaismas pilī” – Dziesmu svētku simbolā.
Tālāk ceļš vedīs gar Brīvības pieminekli un pa Brīvības ielu līdz
Dailes teātrim, kur pa vidu, proti, Dzirnavu ielā, gājiena dalībniekus
sveiks pūtēju orķestri, bet pie Dailes teātra folkloras kopas, kā arī
svētku virsvadītāji, virsdiriģenti un valsts amatpersonas.
Dziesmu svētku gājiens ir svētku kulminācija pilsētvidē. Tajā
piedalās gan svētku dalībnieki, gan organizētāji. Svētku dalībnieku
gājiens turpināsies līdz plkst. 15. Gājiens būs skatāms ne tikai
klātienē, bet arī tiešraidē Latvijas Televīzijas abos kanālos, kā arī
tiešstraumē un pēc raidījuma demonstrējuma “www.ltv.lv”.
Dziesmu svētku lieldraugs “Lattelecom” aicina sūtīt savu sveicienu
Dziesmu un deju svētku kolektīvam “www.uzgavile.lv”, kas gājiena laikā,
konkrētajam kolektīvam tuvojoties, tiks parādīts uz viena no diviem
ekrāniem, lai gājējus uzmundrinātu, iepriecinātu un atbalstītu. Gājienu
dalībniekiem veltītie sveicieni tiks rādīti Zigfrīda Annas Meierovica
bulvāra un Smilšu ielas stūrī pie Bastejkalna un pirms Ģertrūdes ielas.
Svētku dalībnieku gājienu veido režisors Uģis Brikmanis, scenogrāfs
Aigars Ozoliņš un projektu vadītājs Reinis Druvietis. Svētku dalībnieki
pēc gājiena dodas uz Mežaparku, kur plkst.19 sāksies vērienīgais svētku
noslēguma koncerts “Līgo!”. Šā gada svētku atslēgas vārdi ir “Līgo-Lai
top”. Vārds “Līgo” latviešu tautas apziņā ir pārtapšanas, garīgas un
fiziskas attīrīšanās, auglības un, pats galvenais – gaismas (saules)
pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Tas Mežaparkā izskanēs varenā
kopkorī, kurā piedalīsies 240 jauktie, 79 sieviešu, 28 vīru, 42 senioru
un 26 diasporas kori, kuri kopā veidos vairāk nekā 15 400 cilvēku lielu
dziedātāju sastāvu. Noslēguma koncertā piedalīsies arī apmēram 700
dejotāju un 1200 pūtēju orķestru mūziķu.
Pēc noslēguma koncerta no plkts.23 Mežaparka Lielajā estrādē sāksies
un līdz pat rīta gaismai ilgs sadziedāšanās pasākums, kas būs bezmaksas
pasākums, tādēļ tajā aicināts piedalīties ikviens interesents.
Sadziedāšanās daļa sāksies ar komponista Raimonda Paula dziesmu “Manai
Dzimtenei”, kas noslēguma koncerta repertuārā šoreiz netika iekļauta.
Ikreiz Dziesmu svētkiem izskanot, kori un klausītāji turpina
sadziedāšanos, spontāni izvēloties gan tautas dziesmas, gan ziņģes,
tāpēc noslēguma koncerta izskaņā kopā ar 13 000 dziedātāju ikviens varēs
izdziedāties no sirds.
Tāpat svētku pēdējā dienā no plkst.10 līdz 17 Vērmanes dārzā
darbosies amata meistaru darinājumu gadatirgus, plkst.14 Rīgas Svētā
Pētera baznīcā varēs baudīt visu kolektīvu koncertu, kurā piedalīsies
Eiropas Centrālās bankas koris, Igaunijas Bankas kamerkoris, Itālijas
Bankas koris un Krievijas Bankas akadēmiskais koris.
Svētku rīkotāji atgādina, ka dalībnieku gājiena laikā pilsētā būs
ievērojami satiksmes ierobežojumi, kā arī izmaiņas tiks veiktas
atsevišķos sabiedriskā transporta maršrutos.
Jau ziņots, ka Dziesmu un deju svētkos šoreiz piedalījās 40 600
dalībnieki no dažādām pasaules vietām. Absolūts dalībnieku līderis
svētkos bija dejotāji, jo šogad svētkos piedalījās kopumā 603 deju
kolektīvi. Korus svētkos pārstāvēja 388 kolektīvi, bet trešajā vietā
skaita ziņā bija vokālie ansambļi – 224 kolektīvi.
Rekordliels šogad bija ārvalstu latviešu skaits – kopumā uz Rīgu
atbrauca 1300 dalībnieki no dažādām latviešu kopienām ārvalstīs. Tāpat
svētku rīkotājiem izdevās piesaistīt 96 mazākumtautību kolektīvus.
Nedēļas garumā Rīgā kopumā notika 62 pasākumi, no kuriem 21 bija maksas pasākums, bet 41 – bezmaksas pasākums.
