Pietiekami liela daļa iedzīvotāju – vismaz 17% – uzskata, ka finanšu
uzkrājumiem ir jābūt, tomēr pagaidām nav atraduši šim solim pietiekamu
motivāciju, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)
sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā
Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi pret finanšu uzkrājumu
veikšanu.
Kopumā daļu no saviem ienākumiem jau uzkrāj 31% respondentu. 32%
atzīst, ka ienākumi nav pietiekami, lai to darītu, 26% aptaujāto
pieļauj, ka varētu uzkrāt, taču tikai no daudz kā atsakoties, 6%
aptaujas dalībnieku atzīst, ka viņu ienākumi ir pietiekami lieli un
uzkrāt varētu, ja vien vēlētos, bet 4% ir grūti pateikt, vai viņi varētu
uzkrāt.
Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka gandrīz puse jeb 48% iedzīvotāju
dzīvo ar pārliecību, ka “uzkrājumi vienmēr jāveido, cerot uz labāko,
bet gatavojoties sliktākajam!”. Tā kā 31% respondentu jau patlaban veido
uzkrājumus, var secināt, ka ir pietiekami liels segments Latvijas
iedzīvotāju – aptuveni 17% -, kuri visdrīzāk spētu sākt veidot
uzkrājumus savai finansiālai drošībai, taču nav atraduši pagaidām šim
solim pietiekamu motivāciju.
“Domāšanas maiņai šajā virzienā ir nepieciešams laiks. Tomēr tas
nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem ir potenciāls lielākai finanšu
stabilitātei. Veidojot uzkrājumus savai nākotnei, savai ģimenei, mēs
palielinām tās finansiālo aizsardzību pret dažādiem negaidītiem
pavērsieniem. Cilvēku motivēšanai un iedrošināšanai šajā virzienā
pienesumu dos arī FKTK un partneru iesāktais darbs finanšu izglītības
virzienā,” norāda FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.
Pētījums rāda, ka ir arī pesimistiski noskaņota auditorijas daļa, kas
domā, ka uzkrāt nav vērts, jo Latvijā nevienai paaudzei nav izdevies
baudīt savu uzkrājumu augļus (20%), un pastāv iespēja uzkrāto zaudēt, jo
finanšu jomas nākotne ir neparedzama (15%). Šāda attieksme, visticamāk,
veidojusies kā negatīvas vēsturiskās pieredzes sekas, kad seni notikumi
tiek projicēti arī uz nākotnes situācijām, norāda FKTK.
Savukārt Latvijas iedzīvotāju attieksmes maiņu pret kreditēšanas
pakalpojumu izmantošanu raksturo atbalsts sakāmvārdam: “Labāk ar tukšu
vēderu gulēt iet, nekā ar parādiem piecelties!”. Šim izteikumam drīzāk
un pilnībā piekrīt 56% aptaujāto. Būtiski, ka tikai 5% iedzīvotāju
uzskata “Par nākotni nav jāuztraucas un jādzīvo šodienai!” un mazliet
vairāk jeb 7% ir pārliecināti – “Nav jākaunas dzīvot uz parāda, jo tas
ir mūsdienīgi!”.
Pētījums veikts 2013.gada jūnijā pēc FKTK pasūtījuma. Internetā aptaujāti 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
