Labklājības ministrija (LM) piedāvā ieviest 100 līdz 120 latu
pabalstu no bērna gada līdz pusotra gada vecumam tiem jaunajiem
vecākiem, kuri strādā, mācās vai ir reģistrējušies kā bezdarbnieki.
Kā šodien žurnālistiem norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele
(V), tas nozīmētu, ka vecāki no bērna piedzimšanas līdz pusotra gada
vecumam saņemtu divu veidu pabalstus.
Līdz bērna viena gada vecumam sociāli neapdrošināti vecāki saņemtu
līdzšinējo bērnu kopšanas pabalstu 100 latu apmēra, tomēr nāktu klāt
jauns nosacījums, ka šī pabalsta saņemšanas laikā drīkst strādāt. Arī
sociāli apdrošināti vecāki varētu saņemt šo pabalstu vai arī izvēlēties
jau šobrīd viņiem piedāvāto iespēju – vecāku pabalstu 70% apmērā no
algas.
Savukārt no bērna gada līdz pusotra gada vecumam visiem vecākiem
pienākošos jeb universālo bērna kopšanas pabalstu LM rosina saglabāt
pašreizējo100 latu apmērā, tomēr piedāvā iespēju saņemt papildus 100
līdz 120 latu pabalstu, ja pabalsta saņēmējs strādā, mācās vai ir
reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).
Lai saņemtu 100 līdz 120 latu pabalstu, pietiks, ja saņēmējs strādās kaut dažas stundas nedēļā, sacīja ministre.
Viņa arī skaidroja, ka ar LM risinājuma īstenošanu nākamajā gadā
tiktu ievēroti nevienlīdzības mazināšanas principi, nebūtu jāceļ sociālā
nodokļa likme un jaunie vecāki, ja to vēlētos, varētu iesaistīties
darba tirgū vai mācībās.
Tikmēr tā dēvētajā demogrāfijas ultimātā iekļautais piedāvājums
pagarināt sociāli apdrošinātajiem vecākiem pienākošos vecāku pabalsta
izmaksu līdz bērna pusotra gada vecumam visvairāk ietekmētu tieši
turīgāko ģimeņu ienākumus, un, lai to īstenotu, valstij būtu jāceļ
sociālā nodokļa likme.
“Reizēm forma aizēno saturu un mēs aizmirstam, ka mūsu mērķis ir
atbalsta palielināšana ģimenēm ar bērniem. Ultimāti ir kara laika
termins, kas miera laikā liecina par vājumu un argumentu trūkumu, nevis
efektīvākā risinājuma meklēšanu,” sacīja Viņķele.
Kā ziņots, vecāku organizācija “Māmiņu klubs” ar citu demogrāfijas un
ģimenes lietu ekspertu atbalstu solījusi rīkot protesta akcijas, ja
netiks izpildītas pērn pieņemtās demogrāfijas vienošanās jeb tā sauktā
demogrāfijas ultimāta prasības 2014.gadam.
Bažas radījis labklājības ministres paustais, ka vecāku pabalsta
palielināšana, kā tas paredzēts demogrāfijas ultimātā, varētu nebūt
labākais risinājums demogrāfijas veicināšanai ilgtermiņā.
Sākotnēji ministre piedāvāja šādas alternatīvas – ikgadēju pabalstu
vecākiem skolas gaitu sākšanai 30 vai 50 latu apmērā, brīvpusdienas
skolēniem līdz 9.klasei un lielāku bērna piedzimšanas pabalstu, par otro
un katru nākamo bērnu izmaksājot ģimenēm papildu piemaksu 50 līdz 100
latu apmērā.
Demogrāfijas un ģimenes lietu eksperti, tostarp demogrāfs Ilmārs
Mežs, sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns un Latvijas Daudzbērnu
ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks,
pauduši atbalstu labklājības ministres priekšlikumiem, tomēr tikai kā
papildu risinājumiem jau demogrāfijas ultimātā noteiktajiem.
Viņi sagaida, ka 2014.gadā gan minimālais vecāku pabalsts, gan
minimālais bērna kopšanas pabalsts pieaugs no 100 līdz 140 latiem, kā to
paredz demogrāfijas ultimāts.
Tāpat tiek sagaidīts, ka vecāku pabalsta izmaksas termiņš tiks
pagarināts no bērna gada līdz pusotra gada vecumam un to varēs saņemt
arī strādājošie vecāki. Tā apjoms strādājošiem vecākiem tiktu noteikts
pēc formulas, ņemot vērā slodzi un darba algas apmēru. Tiktu noteikti
arī ierobežojumi un griesti.
“Ja šīs prasības netiks izpildītas, no “Māmiņu kluba” puses noteikti
sekos kādas protesta akcijas,” iepriekš norādījusi “Māmiņu kluba”
vadītāja Baltijas valstīs Sandija Salaka.
