Tālajā 1980. gada augustā piedzima mana pirmā meita. No Ogres atbraucu paciemoties pie mammas, un, kā jau tas mēdz gadīties ar zīdaiņiem, meitiņa saslima.
Domāju – kurš ārsts manu bērnu pieņems, ja nedzīvoju Bauskā? Tomēr aizgāju uz poliklīniku un tiku pie pavisam jaunas dakterītes Līvijas Platonovas. Viņa apskatīja mazuli, nomierināja mani un deva vairākus noderīgus padomus, kā rīkoties.
Pēc vairākiem gadiem atgriežoties Bauskā uz pastāvīgu dzīvi, nebija daudz jādomā – bērnus reģistrēju pie dakteres Platonovas. Kopā izdzīvojām daudzas slimības.
Apbrīnoju viņas spēju just līdzi katram. Vienmēr iejūtīga, laipna, mierīga – tāda bija manu bērnu ārste. Ne jau velti viņas ģimenes ārstes un pediatres praksē bija reģistrējušies vairāk nekā 1400 pacientu.
Gatavojot publikācijas «Bauskas Dzīvē», savu reizi vajadzēja pediatra viedokli par bērnu veselību un dažādu kaišu ārstēšanu. Līvija Platonova nekad neatteica.
Bauskā viņa nostrādāja visu savu ārstes mūžu, veicot pienākumus gandrīz līdz pēdējiem spēkiem, ko laupīja slimība. 22. novembrī dakterīti Līviju Platonovu guldīja zemes klēpī. Dievs mēdzot pie sevis pirmos ņemt labākos. Pacientiem paliek atmiņas un vārdos neizteikta pateicība.
