Solidarizējoties ar sērojošo Latviju, pēc tik drausmīgas traģēdijas nosūtu «Bauskas Dzīvei» publicēšanai dzejoli un pateicos par objektīvu un plašu notikušā ilustrāciju jūsu portālā bauskasdzive.lv.
«Mīļā Elza, mēs no tevis atvadāmies, tu paliksi mūsu atmiņā.»
Teksts uz bērnu zīmējuma, pieminot meiteni.
Traģēdija Zolitūdē
Es vējiem lidoju līdzi
Ar svecīti rokās,
Kāda savāda dievišķa saite
Mani vieno ar katru, kas cieš.
Rīts sāpju miglā tīts,
Ziedu vainags gar asins upi vīts.
Es pastiepju roku, lai bāreni noglāstītu,
Viņš klusē un nenāk man līdz.
Kā nelaimes mākonis nogāzies jumts,
Smidzina lietus un asaras plūst.
Varbūt nelaime vienos, kāds skaidrību gūs?
Varbūt kāda svarīga atslēga atrasta būs?
Varbūt gaišākas debesis atvērsies
Un sirds sirdi laipnāk uzrunās,
Naids un alkatība kaut nedaudz izzudīs.
Dievs mums visiem liek domāt tam līdz!
