Tā gadās. Ne viss ir zelts, kas spīd.
Kura sieviete gan nav vēlējusies tikai mazliet ielūkoties savā nākotnē caur stikla bumbu, ar kāršu izlikšanas palīdzību vai kaut kafijas biezumos? Īpaši aktuāli esot jautāt, kad ieradīsies princis baltā zirgā, vai gaidāms darba paaugstinājums, svarīga arī palīdzība citos jautājumos. Taču paļaušanās uz svešu cilvēku ausu aizrunāšanas mākslu reti nes pozitīvus notikumus.
Dumpiniece
Baušķeniece Liega atceras, ka pirms desmit gadiem zīlnieces, burves jeb vārdotājas bijušas uz zaļa zara. Pieklājīgu summiņu ik dienas varēja nopelnīt jebkura ar aktiermākslu apveltīta un pļāpīga tantiņa.
Reiz arī Liega saklausījusi kādas kaimiņienes teikto, ka netālu no Iecavas dzīvo sieviete ar paaudzēs mantotām spējām, kas varot noteikt un ārstēt jebkādu diagnozi, tikai iekrāt nedaudz vajadzēšot, jo tas nav gluži bez maksas.
Ciniķei Liegai tās runas jau bija tik tālu apnikušas, ka, nebūdama uz mutes kritusi, vēlējās uztaisīt eksperimentu. Un, ja nu tiešām pēc operācijas jutīgo ceļgalu iecavniece sajūt un pat spēj apslāpēt sāpes, kas rodas Liegai, skrienot garās distances?
Pirms brauciena Liega vēl uzklausīja padomdevējas, kas ieteica spēcīgo dziednieci, pieredzi un nekavējās doties ceļā.
Meliem īsas kājas
«Protams, ticu, ka cilvēkiem piemīt pārdabiskas spējas, taču tās nerodas no zila gaisa vienā neveiksmīgā dienā, kad naudu vairs nevar nopelnīt legālā ceļā. Nevēlos pieņemt, ka dzīves garlaikotas kundzītes un mantrausīgi vīrieši pelna uz naivu un izmisušu cilvēku rēķina. Tieši tāpēc provocēju eksperimentu, jo īsti negāja kopā dzirdētais ar redzamo,» savu došanos pie tā sauktās ekstrasenses argumentē Liega.
Sieviete devās uz norādīto adresi, un, līdzko atvērās šaurā mitekļa durvis, nāsīs iecirtusies spēcīga, galvu apreibinoša vīraka smarža. «Dziedniece» līdzjūtīgi lūkojusies uz Liegu un neuzbāzīgi sākusi sarunu: «Tik jauna, spēcīga un laba sportiste, bet nelaime apturējusi panākumus. Jūtu, ka zem tavas miesas ir attīstīti muskuļi, kas grib turpināt cīņu. Zini, man ir tāda brīnumzālīte…» Tajā brīdī atnākusī sieviete sajutās neomulīgi. Iespējams, kādam citam tas būtu spēju apliecinājums, taču Liegā tas tikai spēcināja šaubas, tāpēc viņa pieteicās uz vēl vienu tikšanos, tēlodama, ka veselība uzlabojas.
Vizītes beigās «dziedniece» izdarīja kļūdu, tā sāka izprašņāt Liegu par viņas paziņām, kurām varētu palīdzēt, un pār Liegu nāca apskaidrība.
To pašu iecavniece bija darījusi, arī tiekoties ar Liegas padomdevēju, kas, gribēdama tikai labu, bija atklājusi stāstu par sportisti Liegu un viņas veselību. Sieviete nu bija sapratusi, kā «dziedniece» gūst sev svarīgo informāciju, ko pēc tam pasniedz kā savu «gaišredzību»…
