Par latviešiem bieži vien saka: «Sīksta tauta.» Es šo teicienu gribu pārfrāzēt, jo esmu pārliecināta: «Baušķenieki iztur visus vējus.»
Nereti nācies citās pilsētās rīkotos sarīkojumos vērot mūsu novadu ļaudis. Ne reizi sacīkstēs, koncertos un citos pasākumos man nav bijis kauns par savējiem. Gluži pretēji, šad tad gribas uzsist kādam pa plecu, sakot: «Es ar tevi lepojos.»
Kādā darbdienas vakarā apmeklēju baušķenieka Mārtiņa Jātnieka muzikālo vakaru Rīgas restorānā «Aronia». Muzikālas vakariņas tur var baudīt katru ceturtdienu, vienīgais piesaistītais mūziķis ir mūspuses aktīvists M. Jātnieks. Galdiņu izdevās pieteikt tās pašas dienas rītā. Mārtiņš ar balsi uzbūra fantastisku noskaņu, klausītāji viņam dziedāja līdzi un sita plaukstas.
Kādu citu reizi biju Latvijas florbola sirdī Kocēnos uz vasaras turnīru par iekļūšanu finālā, kur cīnījās baušķenieki. Lepni smaidīju, kad man blakus pie borta stāvošie cēsnieki sacīja: «Tavējie par tādu cīņassparu ir pelnījuši uzvaru.»
Esmu apmeklējusi basketbola mačus Vidzemes Augstskolā. Spēles organizācijā lielu artavu bija ieguldījušas divas studentes no Bauskas. Bija prieks par viņām, vērojot, cik meistarīgi abas strādā spēļu pārtraukumos, kā filmē un montē kadrus.
Esmu neizpratnē, kur rodas viedoklis, kādu savulaik pauda puisis televīzijas šovā «Precamies!»: «Meklēju meiteni, taču galvenais, lai viņa nav no Bauskas.» Vienīgais loģiskais pamatojums tam ir bailes no sīkstiem, uzņēmīgiem un drošiem ļaudīm, kas bruģē ceļu uz veiksmi.
