Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto
valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem
Ministru prezidenta amatu.
Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret
bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību
neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība “Saskaņas centrs”, divi
pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas
sastāvā, – Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā
nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši – Valdis Liepiņš
(RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie
deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību – Inga Bite un Dāvis Stalts.
Jaunajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā
Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā – zemkopības ministrs
Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds
Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības
ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina
Druviete (V).
Jaunajā valdībā savu darbu neturpinās līdzšinējais ekonomikas
ministrs Daniels Pavļuts (RP), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V),
tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī labklājības ministre Ilze
Viņķele (V), tāpat darbu valdībā neturpinās līdzšinējais premjers Valdis
Dombrovskis. Pabriks, Viņķele un Valdis Dombrovskis tagad atjaunos
Saeimas deputātu mandātu.
Savukārt iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs
Dombrovskis (RP) kļūs par ekonomikas ministru, bet līdzšinējā zemkopības
ministre Straujuma pildīs valdības vadītājas pienākumus.
Jauno valdību veidos iepriekšējās koalīcijas partijas – “Vienotība”,
Reformu partija (RP), nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un
brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī seši pie frakcijām nepiederošie
deputāti -, pieaicinot līdz šim opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku
savienību (ZZS).
“Vienotību” jaunajā valdībā pārstāvēs premjere Straujuma, kā arī
veselības ministre Ingrīda Circene, tāpat darbu jaunajā valdībā turpinās
līdzšinējais finanšu ministrs Andris Vilks, bet par izglītības un
zinātnes ministri kļūs Druviete.
“Vienotība” un pie frakcijām nepiederošie deputāti arī turpmāk
saglabās atbildību par Satiksmes ministriju, ko turpinās vadīt satiksmes
ministrs Anrijs Matīss.
Nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
jaunajā valdībā pārstāvēs vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrs Cilinskis, tieslietu ministre Broka, bet kultūras ministres
amatā turpinās darboties pašreizējā ministre Dace Melbārde.
Savus amatus jaunajā valdībā saglabā arī ārlietu ministrs Edgars
Rinkēvičs (RP) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP). Savukārt
Ekonomikas ministriju (EM) vadīs Vjačeslavs Dombrovskis.
ZZS jaunajā valdībā ir atbildīga par Zemkopības ministriju (ZM),
Labklājības ministriju (LM), kā arī Aizsardzības ministriju (AM), kuras
attiecīgi vadīs Dūklavs, Augulis un Vējonis.
Jaunā valdība tika veidota, jo pagājušā gada 27.novembrī pēc
traģēdijas Zolitūdē, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki, Valdis Dombrovskis
paziņoja par atkāpšanos no amata. Toreiz pēc tikšanās ar Valsts
prezidentu Andri Bērziņu demisionējušais premjers pauda, ka ir
nepieciešama jauna valdība, kurai ir skaidrs Saeimas vairākuma atbalsts
un kura ar jaunu uzticības mandātu spēs risināt valstī esošās problēmas.
Dombrovska lēmums atkāpties daudziem bija negaidīts.
Valdis Dombrovskis Latvijas vēsturē iegājis kā ilglaicīgākais
Ministru prezidents, vadot trīs valdības pēc kārtas, kā arī esot
visvairāk dienu pēc kārtas savā amatā, – valdības vadītāja krēslā viņš
pavadījis kopumā 1777 dienas.
Domstarpību par to, kuras partijas veidos jauno koalīciju, nebija.
Proti, jau 27.novembrī “Vienotības” līderi pauda, ka jāveido plaša
labēji centrisko politisko spēku valdība, kam potenciālie partneri arī
piekrita. Tādējādi RP atteicās no iepriekšējās valdības veidošanas laikā
pausto nostāju nesadarboties ar ZZS.
Neoficiāli izskanējis, ka vēl pirms Valda Dombrovska atkāpšanās un
Zolitūdes traģēdijas ZZS tika aicināta valdībā, tomēr netika panākta
vienošanās par ministrijām, kuru vadīšanu uzņemtos ZZS.
Grūtāk veicās ar premjera amata kandidāta meklējumiem. Kaut arī
“Vienotība” uzņēmās iniciatīvu arī jaunās valdības izveidē, prezidents
divreiz izbrāķēja šī politiskā spēka piedāvātos premjera amata
kandidātus. Pirmajā politisko sarunu kārtā prezidents nenominēja nevienu
no trīs “Vienotības” piedāvātājiem kandidātiem – Pabriku, Eiropas
Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu un demisionējošā premjera padomnieku
Intu Dālderi. Otrajā sarunu kārtā “Vienotība” turpināja piedāvāt
Pabrika kandidatūru, tomēr Bērziņš nevēlējās uzticēt viņam valdības
veidošanu. Prezidents savukārt norādīja, ka par premjera amata kandidātu
varētu kļūt “Vienotības” valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa,
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (V)
vai arī “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Valdības veidošanas gaitā izskanēja arī dažas citas kandidatūras
premjera amatam, piemēram, Latvijas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris
Riekstiņš, Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs
Pildegovičs, ĀM valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars.
Vēlāk, 5.janvārī, “Vienotības” valde vienojās premjera amatam virzīt
Straujumu, kuras kandidatūru atbalstīja koalīcijas partneri. Dienu
vēlāk, 6.janvārī, prezidents uzticēja Straujumai jaunās valdības
veidošanu.
Jaunās valdības partneriem nebija viegli arī vienoties par atbildības
sfēru sadali, un par dažu ministriju – EM, Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas – vadīšanu notika saspringta cīņa.
Valdības partneri piekrita tikai trešajam Straujumas piedāvājumam par
amatu sadali.
Pirmajā piedāvājumā atšķirībā no pašreizējā bija paredzēts, ka RP
uzņemsies atbildību par Veselības ministriju, ZZS vadīs Ārlietu
ministriju, bet “Vienotība” virzīs arī aizsardzības ministru, kā arī
izglītības un zinātnes ministru. Pirmais piedāvājums amatu sadalījumam
paredzēja izveidot arī īpašu uzdevumu ministra amatu Eiropas lietu
jautājumos. Nākamajos piedāvājumos šī iespēja vairs netika vērtēta.
Vēlāk Straujuma nāca klajā ar otru piedāvājumu, kas atšķirībā no
pašreizējā paredzēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) būtu
ZZS pārziņā, bet aizsardzības joma paliktu “Vienotībai”. ZZS gan vēlāk
paziņoja, ka neuzņemsies atbildību par IZM, tad “Vienotības” pārstāvji
piedāvāja ZZS vadīt Aizsardzības ministriju, līdz ar to IZM nonāktu
“Vienotības” pārziņā. ZZS pēc dienu ilgām pārdomām piekrita šim
piedāvājumam.
