Valsts policija (VP) jau vairākus mēnešus neizmanto savus četrus
fotoradarus, un tas nozīmē, ka ātruma pārkāpējus Latvijā vairs nefiksē
neviena šāda mērierīce, jo 2012.gada nogalē pēc līguma laušanas savus
fotoradarus no ceļmalām aizvāca arī privātais komersants.
VP priekšnieks Ints Ķuzis aģentūrai LETA teica, ka 2008.gadā
iegādātie četri pārvietojamie fotoradari vairs netiek izmantoti divu
iemeslu dēļ – pirmkārt, tas darīts pēc Satversmes tiesas pērn pavasarī
pieņemtā sprieduma, kad par neatbilstošu Satversmei atzīts liegums
automašīnu īpašniekiem pārsūdzēt fotoradaru sodus. Otrkārt, tehnisku
problēmu dēļ ziemā policijas fotoradari nestrādājot.
“Tiklīdz normatīvās izmaiņas tiks ieviestas, tā mēs uzreiz liksim
atkal virsū. Ziemā šīs jau krietni nolietotās mērierīces nestrādā.
Privātā komersanta fotoradari varēja strādāt, bet mūsējās gan ne,”
atzina Ķuzis.
Ķuzis mierina, ka autobraucēju ātruma kontrolē tiek izmantoti rokas
radari un aptuveni 80 policijas automašīnās iemontētās mērierīces. Ņemot
vērā, ka ar privāto komersantu tika lauzts līgums par fotoradaru
izmantošanu, pagājušajā gadā policija pastiprināja satiksmes uzraudzību
ātruma ievērošanas un braukšanas reibumā aizlieguma ievērošanas jomā,
apgalvo policijas vadība.
Pērn par ātruma pārsniegšanu noformēti 91 942 administratīvie
protokoli, kas ir par 28 201 protokolu vairāk nekā 2012.gadā, liecina
policijas informācija.
Kā ziņots, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pavasarī varētu
izsludināt iepirkumu pirmo 20 stacionāro fotoradaru iegādei. Tiek
prognozēts, ka pēc iepirkuma organizēšanas stacionāros fotoradarus reāli
uz ceļiem varētu sākt uzstādīt rudenī.
Saeimā galīgajā lasījumā pagājušā gada novembrī pieņēma grozījumus
Ceļu satiksmes likumā, kas paredz, ka turpmāk transportlīdzekļa
īpašniekam būs Satversmē garantētās tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt
viņam piemēroto sodu, ja braukšanas ātruma pārsniegšanu fiksēs ar
fotoradaru, bet automašīnas īpašnieks pārkāpuma brīdī nebūs vadījis
transportlīdzekli. Likuma grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Satversmes
tiesas spriedumu, ar kuru par valsts pamatlikumam neatbilstošu tika
atzīta Ceļu satiksmes likuma norma par administratīvā soda piemērošanu
automašīnas īpašniekam, ja pārkāpumu fiksē ar fotoradaru.
Savukārt pērn 16.decembrī Ministru kabineta komiteja nosūtīja papildu
saskaņošanai jauno Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektu, kas
paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Šajā likumprojektā
bija paredzēta atsevišķa procesuālā kārtība tiem gadījumiem, ja
pārkāpti apstāšanās noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas
pārkāpuma izdarīšanas vietā, un ja pārkāpums ir fiksēts ar fotoradariem.
Likumprojekts paredz, ka sods par pārkāpuma izdarīšanu sākotnēji būtu
piemērojams īpašniekam turētājam. Transportlīdzekļa īpašniekam
turētājam būs tiesības pārsūdzēt lēmumu par sodu, iesniedzot
pierādījumus, kas apliecina, ka viņš nav vainīgs pārkāpuma izdarīšanā.
Vienlaikus personai ir jānorāda faktiskā vadītāja, kurš pārkāpuma
izdarīšanas brīdī ir vadījis transportlīdzekli, dati.
