Lai iestātos pret Krievijas parlamenta 1.marta lēmumu atļaut
Krievijai ievest savu karaspēku Ukrainā, svētdien, 2.martā, plkst.16
tiks organizēts pikets pie Krievijas vēstniecības Rīgā,
informēja Latvijas ukraiņu kongresa pārstāve Tatjana Lazda.
Pasākumā aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs. Akcijas
mērķis ir nosodīt Krievijas darbības, kas veicina situācijas
destabilizāciju Ukrainā, rada draudus Ukrainas teritoriālajai
vienotībai, apdraud Ukrainas suverenitāti un provocē uz bruņotu
konfliktu. “Mēs nedrīkstam pieļaut karu Eiropā!” uzsver piketa
organizētāji.
Pēc nesenajiem notikumiem Kijevā, kuru rezultātā Ukrainas parlaments
lēma par Viktora Janukoviča atstādināšanu no prezidenta amata un
ierosināja pret viņu kriminālizmeklēšanu par nodarītajiem noziegumiem,
arvien saasinās situācija Krimā, kur saskaņā ar nomas līgumu atrodas
Krievijas Melnās jūras kara flote. Vietējā Krimas vara joprojām atzīst
Janukoviču kā prezidentu un ir lūgusi Krievijas prezidenta Vladimira
Putina palīdzību “miera nodrošināšanā”, teikts Latvijas ukraiņu kongresa
paziņojumā.
Tā rezultātā Krimu jau kontrolē bruņoti kaujinieki un virs ēkām tiek
pacelti Krievijas karogi, norāda biedrība, kas izveidojušos situāciju
raksturo kā ļoti bīstamu. Vairāki eksperti esot izteikuši bažas, ka tiek
provocēts pilsoņu karš. Ukrainas valdība, kura nav ieinteresēta
konflikta tālākā attīstībā, ir aicinājusi Krieviju atsaukt kaujiniekus
un nesaasināt situāciju, taču tam neesot rezultātiem. Krimā dzīvo
aptuveni 60% krievu, 24% ukraiņu un 12% Krimas tatāru, kas tika
iznīcināti PSRS režīma laikā, norāda biedrība.
“Atcerēsimies, ka 2008.gadā Krievija attaisnoja karadarbību Gruzijā
ar “Krievijas pilsoņu aizstāvēšanu”. Tādu pašu lozungu Krievija izmanto
arī šodien Ukrainā. Arī toreiz neviens neticēja, ka notiks karš.
Nepieļausim notikumu atkārtošanos!” uzsver Lazda.
Kā ziņots, Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo
integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas
sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir
kategoriski nosodāmi, teikts Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa,
Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V), Ministru prezidentes
Laimdotas Straujumas (V) un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP)
kopīgā paziņojumā.
Jau vēstīts, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja
prezidenta Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas
teritorijā.
Kremlis paziņojis, ka Putins vēl nav izlēmis nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai arī tam gūts parlamenta augšpalātas atbalsts.
Tikmēr Ukrainas partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko pieprasījis
denonsēt līgumu par Krievijas Melnās jūras flotes atrašanos Krimā un
izsludināt vispārēju mobilizāciju. Kļičko vērsies pie prezidenta
pienākumu izpildītāja Oleksandra Turčinova ar prasību steidzami nosūtīt
ANO lūgumu nekavējoties sasaukt ANO Drošības padomes sēdi sakarā ar
Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Krima ir Ukrainas autonomā republika. Krievijai Krimas pilsētā
Sevastopolē ir jūras spēku bāze, un vienošanās par šo bāzi paredz, ka
Krievijas personāls nedrīkst bez Ukrainas piekrišanas izvest savu
militāro bruņojumu vai transportlīdzekļus ārpus bāzes.
