Cūkkopības nozare joprojām ir perspektīva, tomēr izdzīvošanas un
biznesa izredzes ir tikai lielajām saimniecībām, kurās to īpašnieki
garantē stingrus biodrošības pasākumus slimību profilaksē un apkarošanā,
portālam atzina dāņiem piederošā cūkkopības nozares
uzņēmuma SIA “Gaižēni” valdes loceklis Alekss Rasmusens.
“Latvijā ir milzīgs skaits mazu saimniecību, kas audzē pāris cūkas
pašpatēriņam, bieži vien tās nereģistrējot un pārāk “neiespringstot” par
biodrošību un sanitārajiem jautājumiem. Ja situācija ar Āfrikas cūku
mēri, kā arī klasisko cūku mēri pasliktināsies, šīm saimniecībām būs
grūti, kā jau, starp citu, jebkurai ražotnei, kas strādā zem
pašizmaksas. Nākotnē izdzīvošanas iespējas būs tikai lielajām
saimniecībām,” sacīja Rasmusens.
“Cūku mēris nav nekāds jaunums, nopietni audzētāji gadiem ilgi
rēķinājās, ka agri vai vēlu kaite ienāks arī Latvijā, līdz ar to rūpējas
par biodrošību fermās, lai pēc iespējas samazinātu slimības riskus.
Pēdējā brīdī jau par vēlu kaut ko darīt. Turklāt nevar gaidīt, ka valsts
atrisinās visas problēmas, cūku audzētājiem pašiem laicīgi jārūpējas
par savu biznesu,” norādīja uzņēmējs.
Jautāts par iespēju, ka Eiropas Savienība varētu aizliegt cūkgaļas
importu no Latvijas, viņš norādīja, ka šī iespēja ir maz ticama.
“Gan Lietuvā, gan Polijā jau ir bijuši saslimšanas gadījumi, tomēr
tirgus neapstājās, jo cūkgaļas pieprasījums Eiropā joprojām pārsniedz
piedāvājumu. Atsevišķas fermas, protams, bankrotēja, izdzīvoja
stiprākie, bet nekādi satricinājumi nebija, un arī tagad nav pamats to
gaidīt,” sacīja Rasmusens.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par iespējām atjaunot cūkgaļas
tirdzniecību uz Krieviju, viņš norādīja, ka šā gada laikā neesot nekādu
cerību uz problēmas risinājumu.
“Tur joprojām nav nekādas skaidrības, lai gan Krievijā cūkgaļas
katastrofāli trūkst un iepirkuma cena ir ļoti laba. Ja Latvijā gaļas
realizācijas cena ir 1,20-1,30 eiro par dzīvsvara kilogramu, Krievijā šī
cena ir dubultaugsta. Tikmēr Latvijas tirgus īpatnība ir tā, ka tas ir
pārpludināts ar lēto Vācijas un Beļģijas gaļu, nedomāju, ka kaut kas
mainīsies arī turpmāk,” atzina “Gaižēnu” vadītājs.
Dāņiem piederošais uzņēmums ar vairāk nekā 30 000 dzīvnieku ir viens
no lielākajiem cūku audzēšanas kompleksiem Latvijā. “Gaižēnu” peļņa pērn
pārsniegusi vienu miljonu eiro, sasniedzot 1,180 miljonu rādītāju
salīdzinājumā ar 992 379 eiro peļņu iepriekšējā gadā. Uzņēmuma
apgrozījums 2013.gadā bijis 7,974 miljoni eiro salīdzinājumā ar 5,091
miljonu 2012.gadā.
Kā ziņots, šā gada 31.martā stājās spēkā Krievijas noteiktais
aizliegums cūkgaļu saturošu gaļas izstrādājumu importam no Lietuvas un
Polijas saistībā ar abu valstu teritorijā atklātajiem bīstamās kaites –
Āfrikas cūku mēra – gadījumiem. Iepriekš šādu aizliegumu jau noteikusi
Baltkrievija.
Iepriekš, janvārī, kad Āfrikas cūku mēris tika atklāts Lietuvas
dienvidos, Krievija pārtrauca dzīvu cūku un cūkgaļas ievešanu no visas
Eiropas Savienības.
Kā jau vēstīts, vakar PVD Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas
ar Baltkrieviju, trim mežacūkām konstatējis Āfrikas cūku mēra vīrusa
klātbūtni. Tāpat klātbūtne apstiprināta trim mājas cūkām piemājas
saimniecībā Krāslavas novadā sešu kilometru attālumā no robežas ar
Baltkrieviju.
Slimības uzraudzības zona noteikta plašā teritorijā, kas atbilst
platībai, kura jau kopš 2012.gada noteikta kā klasiskā cūku mēra
inficētā teritorija, un tai jau šobrīd ir noteikti tirdzniecības
ierobežojumi attiecībā uz dzīvām cūkām un cūkgaļu. Teritorijā nedrīkst
ne ievest, ne izvest cūkgaļu vai dzīvas cūkas, notiek arī
transportlīdzekļu dezinfekcija un pastiprinātas kravas pārbaudes.
Inficētajā teritorijā iekļauti sekojoši Latvijas novadi – Kārsavas,
Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas,
Krāslavas, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti – Višķu, Ambeļu,
Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas,
Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti –
Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti – Istras,
Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu – un divi Alūksnes
novada pagasti – Pededzes un Liepnas.
Kā vakar “Nozare.lv” norādīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, ja
slimība izplatīsies, kas diemžēl ir ļoti iespējams, šādu zonu nāksies
noteikt aizvien plašākā apmērā. “Lai gan par šo slimību zinājām jau sen
un paspējām izstrādāt rīcības plānu, sērgas izplatība radīs ļoti lielus
riskus gan zemniekiem, gan pārstrādātājiem, ja tādi būs inficētajā
zonā,” sacīja Balodis.
Āfrikas cūku mēris Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija
reģistrēts. Slimība nav bīstama cilvēkiem, tikmēr kaites skartajā fermā
jāizkauj un jāsadedzina visas cūkas.
