Šovakar Rietumu kristīgajā baznīcā ar Ziemassvētku vakaru sākas Kristus dzimšanas svētku svinības.
Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma – evaņģēlijos minēts tikai
Jēzus piedzimšanas fakts. Ēģiptē III gadsimtā Jēzus Kristus dzimšanas
diena tika svinēta 25.martā. Arī citās Austrumu zemēs šo dienu cilvēki
saistījuši ar pavasara saulgriežiem. Romā 25.decembri kā Kristus
dzimšanas dienu sāka svinēt ap 336.gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274.gadā
par godu “neuzvaramā Saules dieva” dzimšanai 25.decembri izsludināja
par valsts svētkiem, tādējādi cenšoties stiprināt pagānu valsti.
Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt
25.decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka
Kristus ir “pasaules gaisma” un “taisnības saule”. No Romas šī tradīcija
ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.
Šovakar kristiešu draudzēs Latvijā notiek svētku dievkalpojumi.
Ziemassvētku liturģijā ir Vigilijas mise, kuru katoļu baznīcās notur
Ziemassvētku vigilijas, 24.decembra, vakarā. “Vigilare” nozīmē “būt
nomodā”. Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja
un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24.decembris. Tagad šajā
dienā gavēnis ir atcelts.
Ziemassvētkiem sekojošās septiņas dienas sauc par Ziemassvētku
oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku
notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki.
