Pirmās brīvvalsts laikā Latvija bija atvērta Eiropas kultūrai, un tas sekmēja izklaides vietās populārā džeza ienākšanu. Zemgales līdzenumu mierā tolaik darbojās pat savs ugunīgs «The Mexico Band».
Moderns un profesionāls
Džezs kā mūzikas žanrs izveidojās 20. gadsimta sākumā Amerikas Savienoto Valstu dienvidu štatu afroamerikāņu kopienās, saplūstot āfrikāņu un eiropiešu mūzikas elementiem. Džezs Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, ienāca 20. gadu sākumā ar nošu, filmu, skaņuplašu un viesmākslinieku starpniecību. Latvija 20. − 30. gados bija Eiropas kultūras telpas daļa, un, pateicoties brīvai ceļošanai un informācijas apmaiņai, ritēja intensīva kultūras pārnese, kas ietekmēja džeza attīstību. Tā bija nesaraujami saistīta ar izpriecu un izklaides vietām – bāriem, restorāniem, deju zālēm, naktslokāliem, kinoteātriem u. c. Ekspresīvais mūzikas stils sekmēja džezbendu, ansambļu un orķestru dibināšanu.
Bauska varēja lepoties ar gana profesionālu un modernu orķestri, kas darbojās 30. gados, mūziķiem priecējot pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotājus. Džeza mūzikas ansambli ar Zemgales līdzenumam karstasinīgo nosaukumu «The Mexico Band» nodibināja 1928. gadā. 30. gadu otrajā pusē diriģentu Oskara Danenberga un Teodora Kopes vadībā orķestris spēlēja 13. Bauskas aizsargu pulka paspārnē un tika vērienīgi paplašināts.
Vāca ziedojumus
Baušķenieki 1929. gadā aktīvi dzīvoja līdzi orķestra gaitām. Vietējais «The Mexico Band» ar nenogurstošu iniciatīvu kļuva par pirmklasīgu džeza ansambli. Rīkodami deju vakarus, muzikanti papildināja orķestra instrumentu klāstu. Tas bija ļoti apsveicami pilsētnieku acīs. Orķestris muzicēja arī biedrību pasākumos, 18. novembra svinībās Bauskā, bieži piedalījās muzikāla rakstura labdarības pasākumos, kuru mērķis bija vākt ziedojumus trūcīgiem bērniem.
Pēc pirmajiem soļiem «The Mexico Band» jau 1930. gadā saņēma lielu atzinību. Baušķenieki un pilsētas apkārtnes iedzīvotāji jūsmoja par rosīgo orķestri, kurš neilgajā pastāvēšanas laikā ar moderno muzikālo izpildījumu bija guvis lielu vietējās publikas piekrišanu. Nelielais orķestris bija paspējis izaugt līdz profesionālam kolektīvam, papildinot interpretācijas prasmi un mūzikas instrumentu skanējumu.
Pat bez klavierēm
Savos ziedu laikos, 1934. gada 16. martā, «The Mexico Band» pārgāja 13. Bauskas aizsargu pulka paspārnē un turpmāk tika dēvēts par 13. Bauskas aizsargu pulka Bauskas nodaļas džeza kapelu. Jaundibinātā kapela papildināja sastāvu ar tajā laikā modernāko akordeonu, kas izmaksāja 600 latu, un toreiz tā bija liela nauda. Pēc laikraksta «Bauskas Vēstnesis» vērtējuma, ar šo soli Bauskas aizsargu nodaļas džeza kapela kļuva par pilnīgāko un modernāko orķestri pilsētas apkaimē, kas turpmāk priecēja klausītājus, sniedza izcilus priekšnesumus un spēlēja deju mūziku arī laukos. Tas tādēļ, ka pēc akordeona iegādes orķestris varēja uzstāties vietās, kur nebija pieejamas klavieres. Turklāt akordeona partiju izspēle klavieru vietā prasīja patiesi izcilu mūziķu meistarību.
Savā turpmākajā darbībā orķestris iekļāva arī veco deju izpildījumus. Par nelielu honorāru kolektīvs kuplināja mazāka mēroga svētku vakarus un sarīkojumus privātām kompānijām. Rosīgais «The Mexico Band», kas kļuva par aizsargu nodaļas kapelu, bija vienīgais orķestris Bauskā, kurš vismodernākos džeza instrumentus vienmēr iegādājās par saviem līdzekļiem. Tiesa, aizsargu paspārnē materiālais atbalsts kļuva labāks. Tas ļāva orķestra dalībniekiem mūzikas skaņdarbu izpildījumu veidot arvien kuplāku, perfektāku, pirmklasīgāku.
Vienīgā mūspusē
«Bauskas Vēstnesis» 1935. gadā uzslavēja orķestri, vēstot, ka Bauskas aizsargu džeza kapela bija vienīgā moderno deju atskaņotāja pilsētas apkārtnē. Kapela septiņos pastāvēšanas gados nebija «gulējusi uz lauriem», bet mūziķi nenogurstoši gāja līdzi laika garam, pastāvīgi modernizējot orķestri pēc arvien augstākām prasībām, radošām tendencēm. Tāpēc arī baušķeniekiem bija iespēja regulāri dzirdēt vienīgo ārpus konkurences esošo Bauskas džeza kapelu, kas nekad nebijās pat slavenāko Rīgas džeza kolektīvu, kuri ik pa laikam kā viesmākslinieki mēdza apmeklēt pilsētu. Vietējie mūziķi labāk saprata un uztvēra Bauskas un pilsētas tuvējās apkārtnes dejas mīļotāju prasības, pastāvīgi piedāvāja jaunu mūzikas gabalu izpildījumu populārajām melodijām, iestudēja svaigas melodijas.
Bauskas aizsargu pulks vienmēr varēja lepoties ar lielu bagātību džeza kapelas veidolā, jo tā spēja godam pārstāvēt aizsargus pašu rīkotajos pasākumos, jo īpaši tajos ar radošu pieskaņu, piemēram, aizsargu pulka teātra izrādēs, kuras papildināja kapelas pirmklasīgais sniegums.
Liktenīgajā 1940. gada vasarā, kad sākās Latvijas aizsargu atbruņošana, 10. jūlijā tika izdots rīkojums par aizsargu organizācijas likvidāciju, un tās bija beigu skaņas arī 13. Bauskas aizsargu pulka džeza kapelai. Tika izveidota speciāla aizsargu likvidācijas komisija, kuras uzdevums bija caurskatīt likvidējamo 13. Bauskas aizsargu pulka vienību mantu sarakstu. Tajā ietilpa džeza kapelas instrumenti. Bauskas aizsargu pulks tika likvidēts, un liela daļa kustamās un nekustamās mantas nonāca komjauniešu, Latvijas Komunistiskās partijas Bauskas rajona komitejas, Bauskas apriņķa tautas milicijas, tā dēvētās Sarkanās palīdzības un citu jaunās varas institūciju rokās. Par mūziķu un instrumentu tālāko likteni vēstures avotos precīzu ziņu nav.
