Sabiedriskajā diskusijā par «Rail Baltica» projektu Iecavā otrdien, 24. februāra dienas vidū, kultūras namā sapulcējās teju simt interesentu.
Zālē bija sanākuši gan nekustamo īpašumu saimnieki no Iecavas novada Rosmes, Zorģiem, Audrupiem, Dimzukalna un Dzimtmisas, gan Vecumnieku novada pārstāvji.
Viena no četrām
Individuāli paziņojumi par sabiedrisko apspriešanu bija nosūtīti gan tiem īpašniekiem, kuru zemesgabalus jaunā dzelzceļa līnija skars tieši, gan tiem, kuru dzīvesvietās mērīs trokšņu līmeni.
Satiksmes ministrijas (SM) un pilnsabiedrības «RB Latvija» pārstāvji, kā arī ietekmes uz vidi vērtētāji sniedza pamatinformāciju par dzelzceļa līnijas projektu, vairākkārt aicinot visus iedzīvotājus iesniegt savus priekšlikumus un detalizētu informāciju par vietām, kur būs vajadzīgi jaunās līnijas šķērsojumi. Tie būs jāprojektē kā tuneļi zem vai estakādes virs dzelzceļa, jo ātrgaitas līnija būs pilnībā nožogota vietās, kur nav staciju mezglu.
Viena no četrām pieturvietām Latvijā plānota Iecavas novadā, lai varētu izmantot esošo dzelzceļa līniju un autoceļus kravu un pasažieru vajadzībām. Iecavas dome formāli apstiprinājusi «Rail Baltica» projekta īstenošanu pašvaldības teritorijā, tomēr amatpersonas sabiedriskajā apspriešanā nekādu viedokli vai ieceres tā izmantošanai novada attīstībā nepauda.
Maksās «taisnīgi»
Patlaban dažādās vietās Latvijā notiekošās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes paredzētas iedzīvotāju informēšanai un detalizētu ziņu savākšanai par trases ceļā esošajiem īpašumiem un to izmantošanu. Daļu no tiem plānots atsavināt ar kompensāciju, maksājot «taisnīgu» atlīdzību, proti, ņemot vērā gan tirgus vērtību, gan nākotnē neiegūto labumu, ko īpašnieks var pierādīt, skaidroja «RB Latvija» pārstāve Līga Ozoliņa, mudinot dokumentāli fiksēt visus privātos vai uzņēmējdarbības plānus, no kuriem var nākties atteikties nākotnē. Projekta vadītāji lēš, ka liegums topošajā dzelzceļa līnijas zonā būvēt, cirst mežu vai attīstīt uzņēmējdarbību varētu stāties spēkā 2017. – 2019. gadā, bet līdz tam saimnieki var brīvi rīkoties ar saviem īpašumiem.
«Katrs kompensācijas gadījums tiks individuāli apspriests. Trasi veidosim tā, lai skartu iespējami mazāk mājokļu, taču, ja kādam arī nāksies mainīt dzīvesvietu, kompensācijas apjoms būs atbilstīgs līdzvērtīgas iekārtošanai citur,» solīja «RB Latvija» pārstāve, piebil-stot, ka trases tuvumā paliekošo mājokļu īpašumu vērtība, visticamāk, kritīsies, bet komercīpašumiem pie stacijām tā pieaugs.
Kopā ar autoceļu
«RB Latvija» speciāliste Kristīne Casno rādīja divus iespējamos trases variantus, starp kuriem vajadzēs izvēlēties, apkopojot iedzīvotāju, pašvaldību, uzņēmēju ieteikumus. Diskusijā pēc projekta prezentācijas vairāki iecavnieki pauda, ka atbalsta to trases variantu, kurā dzelzceļa koridors sakrīt ar plānoto ātrgaitas automaģistrāli. Iecavas novadā dzelzceļa līnija paredzēta 500 – 700 m attālumā uz austrumiem no Rosmes un Audrupiem, 4 – 4,5 km no novada centra. Tā varētu skart iespējamās dolomīta atradnes, kur izstrāde vēl nav sākta.
«RB Latvija» izpētes vadītājs Arnis Krastiņš pavēstīja, ka pa dzelzceļu plānots vest galvenokārt konteinerkravas, bet nav gaidāma pastāvīga bīstamo kravu plūsma. Ja tādas būs, to vešanai Eiropā ir stingri noteikumi. Viņš uzsvēra, ka visi sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie mutiskie, telefoniskie un rakstveida ieteikumi un priekšlikumi tiks apkopoti un rekomendāciju veidā nodoti Vides pārraudzības valsts birojam un pēc tam SM.
Iecavnieki izteica vairākus priekšlikumus par detalizētāku karšu sagatavošanu apspriešanai, līnijas atzariem uz Rīgu, dzelzceļa efektīvāku izmantošanu. Viss sanāksmē runātais tika filmēts video.
«RAIL BALTICA»
Jaunais dzelzceļš ir daļa no Eiropas Savienības (ES) kopējā transporta tīkla. Tā būs pilnībā elektrificēta 2 sliežu ceļu līnija ar Eiropas standarta platumu.
Būvniecības kopējās izmaksas plānotas 1,3 mljrd. eiro, ES varētu finansēt līdz 80%.
Projektu īsteno Baltijas valstu kopuzņēmums «RB Rail», Latvijā to vada pilnsabiedrība «RB Latvija».
Ar videi draudzīgiem vilcieniem ātrgaitas satiksmē 240 km/h plānoti pasažieru un kravu pārvadājumi.
Ietekmi uz vidi vērtē 300 m koridorā abpus trasei.
Atsavināmie īpašumi būs 40 – 60 m joslā abpus trasei, šķērsojumu vietās, staciju un apkalpošanas mezglu tuvumā.
Stacijas mezgls ar esošā dzelzceļa un autoceļu savienojumu plānots Iecavas novadā loģistikas un tūrisma attīstībai.
Otrā sabiedriskās apspriešanas kārta paredzēta šogad rudenī.
Dzelzceļa būve varētu sākties 2018. – 2019. gadā.
Būvniecības laikā Latvijā nodrošinās ap 10 tūkstošiem darba vietu, pēc tam darbinieki būs vajadzīgi ekspluatācijai.
Interneta vietnē railbaltica.info pieejama detalizēta informācija par projektu un trases variantiem. Te norādīts uzziņu telefons un e-pasts, ko var izmantot atbilžu saņemšanai un priekšlikumu iesniegšanai.
Bauskas novada iedzīvotāji uz «Rail Baltica» sabiedrisko apspriešanu aicināti otrdien, 3. martā, pulksten 11 kultūras centrā.
Avoti: SM, «RB Latvija».