Bauskas novada domes deputāte, Codes pagasta zemniece, latvisko tradīciju kopēja Daira Jātniece divus mēnešus būs skatāma televīzijas šovā.
Zemgalietes saknes
Producentu apvienība «Brīvdiena» sagatavojusi un no trešdienas, 4. marta, Latvijas Televīzijā demonstrēs izklaides raidījumu «Īstās latvju saimnieces». Septiņu dalībnieču vidū būs arī Daira, kura konkurentes un filmēšanas grupu uzņēmusi savā sētā «Vaidelotēs».
«Teikšu godīgi, piedalīties šovā mani pierunāja dēls Mārtiņš. Pirms tam mani aicināja uz «Ideālām vakariņām», taču es atteicos. Šoreiz nekas cits neatlika, vajadzēja piekrist. Ir jau nofilmētas visas septiņas epizodes, un es nenožēloju, ka piedalījos raidījumā. Bija ļoti interesanti viesoties pie citām saimniecēm dažādos Latvijas novados. Man šķiet, viesiem patika arī pie manis. Tiesa, vasarā apkārtne būtu skaistāka, taču šaubos, vai tad man būtu laiks šādā šovā piedalīties,» tā par dalību televīzijas raidījumā stāsta dalībniece.
Viesiem Daira gatavojusi tradicionālos Zemgales ēdienus, kā galveno maltīti pasniedzot «firmas marku» – virtuļus. «Kaut arī esmu dzimusi vidzemniece, sarēķināju, ka nu jau vairāk gadu no savas dzīves esmu pavadījusi Zemgalē, tāpēc jūtos kā zemgaliete,» nosmej saimniece. «Vaidelotēs» latviski zemgaliskās dzīves tradīcijas, dārza, lauka un sētas kopšana, ēst gatavošana tiek turētas godā, tās te var vērot tūristi.
Šerpas dāmas
Oriģinālas maltītes bija sarūpējušas arī citu novadu saimnieces, un katra vērtēja citas veikumu, atkāj Daira. «Tā kā raidījuma formāts nāk no Šveices, man tur daudz kas likās latviešiem neatbilstīgs, piemēram, ēdiens bija jāpasniedz porcijās. Latvieši vienkārši noliek uz galda bļodu, un katrs ēd, cik grib! Taču vērtēšanā nācās pielāgoties,» stāsta codiete.
Šova dalībniece bilst, ka filmēšanas process noritējis visai līksmā noskaņā, visas jokojušas un smējušas. «Šerpas dāmas,» tā divos vārdos dalībnieces raksturo raidījuma veidotāji. «Visas ir apbrīnas vērtas, jo no viņām nāk tāds dzīvesprieks un uzņēmība, ka saproti – Latvijas laukiem ir nākotne, tur nekas nav beidzies.»
Raidījums «Īstās latvju saimnieces» būs skatāms no 4. marta katru trešdienas vakaru kanālā LTV1. Tas būs latvisks raidījums, kurā septiņas saimnieces no dažādiem Latvijas novadiem cīnīsies par labākās namamātes titulu. Katra sērija būs stāsts par vienu dalībnieci. Tiks vērtēts, kā saimniece māk uzņemt viesus un sarīkot svētkus. Ēterā būs skatāma gatavošanās viesu uzņemšanai un katras sievietes ikdiena.
Pirmajā raidījumā 4. martā kolēģes un konkurentes uzņems saimniece no Smiltenes puses Ilze Briede.
UZZIŅAI
Raidījuma «Īstās latvju saimnieces» dalībnieces
Ilze Briede no Blomes pagasta Smiltenes novadā – divu dēlu mamma, bijusī pilsētniece un valsts ierēdne, piepildījusi bērnības sapni par dzīvi laukos. Gada laikā iemācījusies cept maizi, kas tagad ir viena no labākajām Vidzemē.
Daira Jātniece no Codes pagasta Bauskas novadā – graudu saimniecības «Vaidelotes» saimniece un piecu dēlu mamma, latviskās dzīvesziņas kopēja. Ciena senču tradīcijas, gatavo māla traukos ar koka karotēm, ar bijību izturas pret dabu. Sētā augošos dižkokus uzskata par ģimenes locekļiem. Godā latvisku ēdienu. Ļoti patīk dziedāt.
Sarmīte Stepiņa no Strūžānu pagasta Rēzeknes novadā – enerģiska latgaļu sieva, runā čangaliski, ir Strūžānu pagasta pārvaldes projektu vadītāja un jaunatnes speciāliste. Kā mājražotāja no pašu gotiņas piena sien sieru, taisa krējumu un biezpienu. Dzied korī un darbojas amatierteātrī «Ķirzakas buča».
Edīte Kanberga no Drabešu pagasta Amatas novadā – saimnieko no vectēva mantotās mājās, ko ieskauj simtgadīgs egļu mežs. Edīte Krimuldas skolā māca pirmklasniekus, veido dekorus no dabiskiem materiāliem. Kopā ar vīru audzē sliekas un iegūst biohumusu.
Sarmīte Brūvere no Umurgas pagasta Limbažu novadā – 400 briežu ganāmpulka un māju «Jaunozoli» saimniece, īsta zāļu sieva. Audzē zemenes, kuras iemīļojis Mārtiņš Rītiņš, ar gardumiem iepriecina vecos ļaudis.
Pārsla Kupše no Nīcas novada Otaņķiem – saimnieko mājās «Otaņķi», kur dzīvo un ar mājražošanu nodarbojas četras paaudzes. Pašu cepto maizi, kulinārijas gardumus, sieru, krējumu tirgo ģimenei piederošajos divos veikaliņos un kafejnīcā Liepājā.
Smaida Rubeze no Nīcas novada Bernātiem – saimnieko mājās «Arāji» un ģimenes viesu namā «Chill Inn», kur atpūšas šefpavāri un literāti. Noras Ikstenas grāmatas «Dzīvespriecīgais vakarēdiens» varone, Imants Ziedonis reiz Smaidu nodēvējis par «īstenu kurzemnieci», kaut gan viņa ir rīdziniece, Nīcas pusē ieprecējusies. Smaida ir Latvijas Dizaina un mākslas skolas direktore un vada studiju, kurā kopā ar kolēģēm atdzīvina etnogrāfiskos tautas tērpus.
