Sabiedriskā apspriešana par dzelzceļa maģistrāles «Rail Baltica» projektu Bauskas kultūras centrā otrdien,
3. martā, pulcēja vairāk nekā 300 interesentu.
Uz tikšanos ar baušķeniekiem bija ieradušies pilnsabiedrības «RB Latvija» izpētes darba grupas, Satiksmes ministrijas un Vides pārraudzības valsts biroja speciālisti.
Nepatīk neviens variants
Kultūras centra zālē bija četru maģistrāles ietekmēto pagastu Brunavas, Ceraukstes, Vecsaules un Codes, kā arī pilsētas pārstāvji. Sanākušajiem tika stāstīts par projekta pašreizējo stadiju. Jebkura iebilde, priekšlikums tika ierakstīts, vairākums interesentu saņēma atbildes uz saviem jautājumiem.
Bauskas novada dome uz diskusiju bija aicinājusi arī Lietuvas partnerus – Pasvales pašvaldības amatpersonas. Pozitīvu vērtējumu iecerei pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.
Jautājumi un priekšlikumi bija konkrēti, vairākums saimnieku vēlējās, lai sliedes neskar viņu īpašumus. «Man nepatīk neviens variants, jo abi šķērso saimniecības laukus,» tiešā tekstā iebildumus pauda Atis Slakteris no Codes pagasta. Viņš un citi sanākušie ieteica vienā koridorā apvienot sliežu ceļu un jauno ātrgaitas automaģistrāli.
Izturēties saudzīgi
Līga Vasiļauska aicināja maksimāli saudzīgi izturēties pret ikvienu lauku īpašumu, katru viensētu, jo tās ir lielākā Latvijas vērtība. Uzņēmējs no Brunavas pagasta Gints Druseiks interesējās par tiltiem un tuneļiem, cik tie būs piemēroti smagsvara lauksaimniecības tehnikai.
Bijušais Bauskas novada domes deputāts Jānis Feldmanis aicināja rūpīgi plānot būvdarbus, lai tie pēc iespējas mazāku kaitējumu nodarītu pilsētas infrastruktūrai un lauku ceļiem. Biruta Grantiņa, kas apstrādā zemi, pauda bažas, vai sliežu būvētāji nesagandēs meliorācijas sistēmu. Baušķeniece Daira Zemture interesējās par īpašumu atsavināšanas kārtību un nosacījumiem. Jānis Ģilis no Brunavas pagasta runāja par infrastruktūras saskaņotu veidošanu – ceļiem, vilcieniem, caurtekām.
Satiksmes ministrijas speciālists Kaspars Vingris skaidroja, ka būvdarbu laikā Latvijā būs vajadzīgi ap 10 000 strādājošo, pēc tam objekta ekspluatācijā nodarbinās līdz 400 cil-vēku. Pēc 2025. gada, kad plānots atklāt ātrvilcienu kustību, uzņēmēji varēs plānot vietējos kravu un pasažieru pārvadājumus.
Rudenī vērtēs atkal
«RB Latvija» darba grupas telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis stāstīja par projekta izpētes gaitu, par ikviena iedzīvotāja viedokļa analīzi: «Marta vidū beigsies pirmais publiskās apspriešanas posms visā Latvijā. Tad liksim idejas, iebildumus, priekšlikumus kopā, lai rudenī nonāktu līdz galaversijai, no diviem sliežu novietojuma variantiem tiks izraudzīts viens. Rudenī iedzīvotājus uz tikšanos gaidīsim atkal, kad lūgsim vērtēt galavariantu.»
«RB Latvija» izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš skaidroja, ka tiks sakārtoti un uzlaboti būvdarbu laikā izmantotie infrastruktūras objekti, ieskaitot meliorācijas sistēmas. Tiltus, tuneļus un pievedceļus izbūvēs ar cieto segumu.
A. Skrastiņš aicināja zemniekus informēt par tehnikas pārvietošanos, lai tos iespēju robežās respektētu. «Piecu gadu būvniecības laikā maģistrāles apkaimē varēs izvērsties bizness: būs nepieciešama tehnika, iespējams, izmantos vietējos karjerus, būs vajadzīgs nodrošinājums ar naktsmītnēm. Tāda ir pasaules pieredze. Būvējot sliežu ceļu, līdzās ar laiku «izaug» mājas. Kāpēc lai tā nebūtu arī šajā gadījumā?» vaicā A. Skrastiņš.
Amatpersonu atbildes sanākušie uzklausīja mierīgi. Zālē vien dažbrīd bija jūtama noliedzoša gaisotne. Kopīgo noskaņojumu varētu raksturot Gailīšu pagasta iedzīvotāja Ivara Kaladas aicinājums: «Būsim progresīvi! Tas ir infrastruktūras objekts, kuru izmantos mūsu bērni un bērnu bērni.»
UZZIŅAI
Informācija un detalizēta karte par maģistrāles «Rail Baltica» projektu rodama interneta vietnē railbaltica.info.
Jautājumus un ierosinājumus cilvēki aicināti sūtīt uz elektroniskā pasta adresi: [email protected]. Priekšlikumus un iebildumus uzklausa pa tālruņa numuru 27577344.
Interneta vietnē vpvb.gov.lv atrodama informācija par projekta ietekmes uz vidi vērtējumu.
