Eiropas divas pilsētas – Brisele un Strasbūra – nereti paliek tūristu pienācīgi nenovērtētas. Daudziem pirmā asociācija par tām – tur jau nekā nav, tikai Eiropas institūciju stikla augstceltnes.
Trīs dienas uzturoties Strasbūrā, mans viedoklis par šo Francijas pierobežas mazpilsētu izveidojies jūsmas pilns. Turklāt iepazinu pilsētu tūrismam pilnīgi nepiemērotā laikā – februāra sākumā. Varu iedomāties, cik romantiski uzrunājoša tā izskatās, piemēram, maija ziedu plaukumā vai augusta tveicē.
Sestā augstākā pasaulē
Ceļu no viesnīcas uz Eiroparlamenta ēku un atpakaļ regulāri mēroju kājām, tādējādi gūstot iespēju izbaudīt pilsētu. Strasbūras centru, līkumus mezdama, ieskauj Illes upe ar vairākām slūžām un daudziem romantiskiem tiltiņiem. Šī ainava un gaisotne uzbur Venēcijas izjūtas. Vecpilsētā, kura iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, var tīksmināties par pildrežģu ēkām, mežģīņotiem balkoniņiem un haotiski līkumotajām šaurajām ieliņām. Vairākums no tām ceļinieku atved pie populārākā apskates objekta – Strasbūras katedrāles.
Katedrāles vēsture sniedzas līdz pat 11. gadsimtam, taču būvdarbi objektā tika pabeigti 15. gadsimta pirmajā pusē. Romānikas un gotikas stilu apvienojums šajā dievnamā uztraucies debesīs 142 metru augstumā. Tādējādi Strasbūras katedrāle ir sestā augstākā baznīca pasaulē. Plašajās iekštelpās ikkatrs var atrast kādu ļaužu mazāk piepildītu nostūri, no kura skatīt krāsainās logu vitrāžas, sienu bareljefus, svētbildes, vērties svecīšu liesmiņās un aizdomāties…
Stikla lodē
Izmaldoties no vecpilsētas, pārsteidz plašs laukums ar milzīgu stiklotu, tādu kā nedaudz saspiestu lodi vienā malā. Kādam tas varētu pat raisīt asociācijas ar citplanētiešu kuģi. Realitāte ir krietni piezemētāka – zem 900 tonnu stikla pārseguma gluži kā gliemežnīcā ieslēpta Strasbūras dzelzceļa stacija.
Senlaicīga, eleganta celtne, kuru apskatīt pilsētnieki ved savus viesus. 19. gadsimta otrajā pusē būvētā ēka 20. gadsimta 80. gados pasludināta par arhitektūras vēstures pieminekli. 2008. gadā tai pāri uzlikts iespaidīgs stikla kupols. Nokļūstot zem tā, slāpējas stacijas laukuma trokšņi, steidzīgie soļi pierimst, un ienācējam te ir iespēja baudīt lielisku kafiju, ielūkoties omulīgās bodītēs un nedzirdēt vilcienu sliežu dunoņu vai vagonu bremžu čīkstēšanu.
Runcis pagalmā
Ja senatnes šarms un vēstures objektu apskate nogurdinājusi, Strasbūrā iespējams novērtēt šī laika mākslinieku «sastrādāto». Spilgts akcents vecpilsētas harmoniskajā vidē ir Modernās un laikmetīgās mākslas muzejs. No ēkas jumta uz ienācējiem nolūkojas milzu zirga skulptūra, iekšpagalmā virzienu norāda runcis zābakos.
Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā aplūkojamas daudzveidīgas mākslas izpausmes – no plastiski graciozām, bet atturīgām skulptūrām līdz spilgti fascinējošām, stūrainām ģeometrisku figūru kompozīcijām. To visu nesteidzīgi vērojot, var ļauties pārdomām par mākslas daudzveidīgajām izpausmēm – kur beidzas tas, ko apzīmējam ar jēdzienu «mākslas darbs», un sākas vienkārša spēle ar krāsām, formām, elementiem. Salīdzinājumā ar līdzīgu darbu krātuvi – Pompidū centru Parīzē – te apjomi ir mazāk nogurdinoši, dominē plašums, atvērtība un gaišums. Gigantiskajos logos pamīšus stikla mozaīkām saskatāms katedrāles tornis, vecpilsētas ēku dakstiņu jumti. Telpās valda viesmīlīga, brīva gaisotne, eksponātu vērotāju vidū ir laiski studenti, ģimenes ar bērniem, kuriem visu vajag redzēt ātri un tūlīt, zinātnieku tipa seniori, kā arī neiztrūkstošie uzlecošās saules zemes tūristi.
Tie ir tikai trīs koši pierobežas pilsētas Strasbūras akcenti. Vācu punktualitāte te lieliski sadzīvo ar franču bezrūpību, radot šai Elzasas reģiona galvaspilsētai raksturīgo noskaņu. Kruasāni, franču bagetes, cūkgaļa ar sautētiem, iepriekš skābētiem kāpostiem – krodziņu ēdienkartē draudzīgi sadzīvo divu Eiropas tautu – franču un vācu – virtuve. Personāls runā galvenokārt franču valodā, taču saprot arī angļu mēlē izteiktās vēlmes.
UZZIŅAI
Strasbūra ir pilsēta Francijas austrumos, netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā. Elzasas vēsturiskā galvaspilsēta.
Strasbūra dibināta kā romiešu pilsēta Argentorāte. 357. gadā pie Strasbūras notika Strasbūras kauja starp alemāņiem un romiešiem Juliāna vadībā. 4. gadsimtā tā kļuva par arhibīskapijas centru. Sākot ar 5. gadsimtu, Strasbūru iekaroja alemāņi, huņņi, visbeidzot franki, kuri nosauca pilsētu mūsdienu vārdā.
842. gadā Strasbūrā tika uzrakstīts Strasbūras zvērests, kurā pirmoreiz vēsturē bez latīņu un ģermāņu valodas parādās teksts franču valodā.
1332. gadā pilsētas iedzīvotāji gāza arhibīskapa varu un deklarēja Strasbūru par republiku. 1439. gadā uzcelta Strasbūras katedrāle, kura tajā laikā bija augstākā celtne pasaulē.
Strasbūrā mīt ap 700 000 iedzīvotāju.
Strasbūrā atrodas Eiropas Parlaments, darbojas Eiropas Padome un Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Ērtākā nokļūšana Strasbūrā – no Rīgas ar lidmašīnu līdz Frankfurtei pie Mainas, tālāk divas ar pusi stundas braucienā ar autobusu vai vilcienu.
