Bauskas novada domē 19. martā notika sporta halles būvniecības Pilskalna ielā 26 publiskās apspriešanas sanāksme. Uz to ieradās novada domes administrācijas pārstāvji, treneri, Bauskas iedzīvotāji.
Ar sporta halles projektu iepazīstināja Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa, kura ir šī projekta vadītāja. Būves plānotās izmaksas ir aptuveni 5,4 miljoni eiro, reālā summa būs zināma pēc iepirkuma konkursa. Hallē vienlaikus varēs darboties septiņas treniņu grupas. Būvei jāatrodas stadionā, lai treniņi veiksmīgi varētu ritēt gan iekštelpās, gan āra laukumā.
Noliedz dārdzību
«Uzskatu, ka sabiedrībai šīs aizkulises ir jāzina,» teica B. Grantiņa, stāstot par projekta tapšanu. Projektēšanas kopējās izmaksas ir aptuveni 42 tūkstoši eiro – 30 tūkstoši eiro izlietots par pašreizējās halles projektu, par 12 tūkstošiem eiro savulaik tapa pirmais projekts, izmantojot pārrobežu projekta finansējumu. Pirmais projekts, pēc B. Grantiņas atzinuma, bija nepilnīgs, tāpēc tā vietā izveidoja jaunu.
Sporta skolas direktore un Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka kliedēja bažas par to, ka SIA «Projektēšanas birojs «Austrumi»» izstrādātais projekts varētu būt ļoti dārgs. B. Grantiņa uzsvēra, ka līdzīgas sporta celtnes savulaik tapušas par 4,5 – 5,5 miljoniem latu, bet šo halli plānots būvēt par to pašu summu eiro. Bauskas novada domes amatpersonas uzsvēra, ka būvniecība iecerēta par pašvaldības budžeta naudu, plānots ņemt aizdevumu no Valsts kases, tomēr meklēšot papildu finansējumu arī no citiem avotiem.
I. Ruhocka informēja, ka šāda aizdevuma likme ir no viena līdz pusotram procentam gadā. Kā atzīmēja klātesošie – mazāk par inflāciju.
Domes administrācijas pārstāvji uzsvēra, ka jaunā halle atvieglos treniņu darbu pilsētas bērniem un samazinās izdevumus. Pašlaik sporta grupas ved trenēties uz Īslīces vidusskolas, Codes un Griķu pamatskolas sporta zāli, vidēji gadā transportam atvēlot 60 – 70 tūkstošus eiro. Pēc sporta halles nodošanas ekspluatācijā apsaimniekošanas izmaksas esošā stadiona teritorijā pieaugs par 17 tūkstošiem eiro, bet transporta izmaksas saruks.
Aicina netērēt
Daži klātesošie bija pret halles būvniecību, uzsverot divus faktorus – izvēlētās vietas lietderību un būves dārdzību. Ieva Bronko-Pastore vēlējās uzzināt, kāpēc baseins un sporta zāle nav plānoti kā vienots komplekss zem viena jumta, tas samazinātu gan būvniecības, gan ekspluatācijas izmaksas. B. Grantiņa norādīja, ka stadionā baseinam nav vietas, taču halle nepieciešama pat tādā gadījumā, ja blakus topošajam baseinam kādreiz uzbūvēs sporta zāli.
Ērika Pulkstene pauda viedokli, ka veltīt diviem projektiem – sporta hallei un baseinam – vairāk nekā deviņus miljonus eiro nozīmē atteikties no citām Bauskai svarīgām būvēm, vēršot uzmanību bibliotēkas nepieciešamībai. I. Ruhocka apliecināja, ka bibliotēka necietīšot. «Sporta zāles piecus miljonus ieguldiet jaunās darbavietās! Cilvēkiem būs darbs, un par nodokļiem varēs celt halli,» ieteica Ē. Pulkstene.
Pretenzijas bija arī Bauskas novada domes deputātam Aleksandram Novickim. Viņš paziņoja, ka nav pret halles būves ideju, bet tai vajagot būt mazākai un lētākai, tādai, kā pirmajā projektēšanas variantā. «Es esmu par normālu sporta zāli,» skaidroja A. Novickis. Sporta entuziasti gan pārmeta, ka deputāts nevar paskaidrot, kas ir «normāla» sporta zāle, un sacīja, ka Bauskā vajag halli ar pietiekami daudz skatītāju vietām un starptautiskām spēlēm atbilstīgiem laukuma izmēriem.
Sportistus slavē
Sanākušie baušķenieki «pratināja» projekta arhitekti Lieni Līci par celtnes īpatnībām. Atbildes gandrīz visus apmierināja. Nelielu vilšanos raisīja fakts, ka sporta būvē skatītājiem paredzētas tikai 350 sēdvietas.
Viedokli par būvi pauda baušķenieks Gundars Mengots, kura māja atrodas blakus Bauskas novada sporta bāzei: «45 gadus dzīvoju līdzās stadionam. Tas ir labs kaimiņš – vide vienmēr sakopta. Sporta halles būvniecības vieta man bija negaidīts pārsteigums. Celtniecībai izvēlēta ļoti pareiza vieta, treniņi varēs noritēt tā, kā vajag. Mēs, iedzīvotāji, esam par sporta halles celtniecību.»
Publiskās apspriešanas termiņš beidzas šodien, 23. martā. Tad kļūs zināmi arī aptaujas rezultāti. I. Ruhocka sacīja, ka pašlaik pozitīvo vērtējumu pārsvars ir ļoti liels.
Speciālisti uzsvēra, ka plānoto būvju celtniecība sekmēs sporta attīstību. Lietuvā ir vairāk nekā desmit vieglatlētikas manēžu, arī Igaunijā to ir gandrīz desmit, Latvijā – tikai trīs. Pēdējā laikā Latvijas vieglatlēti Baltijas sacensībās ir pēdējā vietā. Ja valdība domās par sporta bāzēm, baušķenieki cīnīsies par iespēju uzcelt vieglatlētikas manēžu. «Es netīkoju Bausku pārvērst par olimpisko centru, bet vēlos, lai te būtu viens no Latvijas sporta centriem,» tā B. Grantiņa.
