Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas (LSA) biedri gada kopsapulci pagājušajā nedēļā sāka ar Grantiņu ģimenes saimniecības «Eriņi» darbnīcu un kaltes apskati Bauskas novada Dāviņu pagasta «Pagrabiņā».
Laukkopju tikšanās 17. martā turpinājās Rundāles novada Mazmežotnes muižā ar semināru, biedrības darbības atskaiti par pērno gadu un vadības pārvēlēšanu.
Iesaistīta visa ģimene
«Eriņu» līdzīpašniece Biruta Grantiņa stāstījumā ap 30 viesiem uzsvēra, ka saimniecību vada visa ģimene kopīgi, patlaban divām paaudzēm sadalot darba organizācijas, lauku apstrādes, tehnikas uzturēšanas, personāla vadības, grāmatvedības, projektu gatavošanas un citus pienākumus. «Saimniekot sākām 1991. gadā ar trim hektāriem zemes,» atminas Biruta. «Neko neesam privatizējuši, bet zemi pakāpeniski pirkuši. Arī vecās darbnīcas iegādājāmies ļoti sliktā kārtībā, teritoriju labiekārtojām un turpinām veidot te ražošanas bāzi.»
Liene Grantiņa rūpējas par uzņēmuma grāmatvedību un projektiem. Savukārt Birutas dzīvesbiedra Gunāra sirdslieta vienlaikus ar tehnikas uzraudzīšanu ir apkārtnes sakopšana un koku stādīšana, atklāj saimniece.
Ar moderno kalti iepazīstināja lauku darbu vadītājs Andris Grantiņš, atklājot, ka plānots iegādāties un aprīkot īpašu sēklas graudu kalti, lai produkts būtu maksimāli tīrs. «Pērnā gada ziemāju izsalšana šo plānu piebremzējusi, tiklīdz atgūsim naudu investīcijām, turpināsim attīstīt šo nozari,» skaidroja A. Grantiņš.
«Eriņos» augstas kvalitātes kviešu sēklas audzēšanai atvēlēti 300 ha no kopumā 2800 ha ar graudaugiem un rapšiem apsētās platības. Saimniecībā izaudzēto sēklu galvenokārt pārdod lielām firmām, jo sadarbība ar tām ir stabilāka un nav problēmu ar samaksu.
Tīra sēkla
«Eriņu» noliktavā patlaban sapakotas 600 t sēklu. Kulšana, šķirošana un kodināšana te notiek pa šķirnēm, lai katra graudu partija būtu maksimāli tīra, skaidroja A. Grantiņš. Jaunā siltā gaisa graudu kalte veidota, lai panāktu iespējami lielāku efektivitāti. Graudu apstrādes iekārtās kopumā ieguldīti ap 180 tūkstošiem eiro.
Pēc «Eriņu» apskates sēklaudzētāji devās uz Rundāles novada Mazmežotnes muižu, kas atjaunota un iekārtota par atpūtas vietu Ivetas Burkānes, saimniecības «Sējas» līdzīpašnieces, vadībā. Zemkopības ministrijas un Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistes seminārā sniedza aktuālo informāciju par atbalstu un nosacījumiem sēklu ražotājiem.
Biedrības kopsapulce pārvēlēja valdi un priekšsēdētāju, vadītājas pienākumus nākamos piecus gadus atkārtoti uzticot Sanitai Zutei. Valdē ievēlēts uzņēmuma «Uzvara-Lauks» galvenais agronoms Sergejs Kataņenko.
Darbu novērtē
«Iepriekš sēklaudzētāju darbu Latvijā tā īsti nenovērtēja, tagad situācija mainījusies,» «Bauskas Dzīvei» komentē S. Zute, «jaunajā Eiropas budžeta periodā panākts atbalsts sēklkopības nozarei ne tikai zālāju, bet arī kartupeļu audzētājiem. Šopavasar atkal būs grūti, neliela kompensācija, jo kartupeļu cenas ir zemas, arī sēklai.
Sūru mācību zemniekiem devis pagājušais gads, kad bija jāpārsēj izsalušie ziemāji. «Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka daļa zemnieku bija iegādājušies nekvalitatīvu sēklu un laukos ievazātas grūti iznīdējamas nezāles – vējauza, lāčauza u. c. «Ar sekām būs jācīnās nezin cik ilgi, jālieto dārga ķīmija,» teic S. Zute, «ja zemnieki būtu pirkuši sertificētu sēklu un tā izrādītos slikta, varētu prasīt kompensāciju. Bez apliecinājuma dokumentiem to nevar. Pērn aptaujā zemnieki pauduši, ka sēklu bez dokumentiem lielākoties pērk tāpēc, ka sertificētā ir dārgāka. Taču, ja vēlamies labākas šķirnes un augstāku ražu, ir jāiegulda selekcijā. Graudkopji rēķina pašizmaksu, taču jāsaprot, ka lielāks ieguldījums labākā sēklā dos labāku dīdzību, mazāk piejaukumu un slimību risku, augstāku ražu. Arī lopkopjiem svarīgi izaudzēt labu barību.»
Legalizēt tirgu
LSA galvenais mērķis joprojām ir sēklu tirgus legalizācija. «Mēģinājām panākt atbalstu legālajiem sēklu pircējiem, tomēr Eiropa to neapstiprināja,» skaidro S. Zute. «Patlaban «pelēko» sēklu tirgu lēšam ap pusi kopējā apgrozījuma, tātad potenciāls labas sēklas audzētājiem ir liels. Vēl jāierēķina zemnieki, kas paši sev sagatavo sēklu.»
Vērtējot «Eriņos» redzēto, S. Zute atzīst: «Nav daudz saimniecību, kas pēdējos gados tā ieguldījuši aprīkojumā un attīstībā. Vietējām sēklām konkurence ir liela, iespaidīgas ražotnes ir Lietuvā. Tāpēc labi, ka varam konkurēt un piedāvāt sēklu starptautiskajām kompānijām eksportam.»
Pērn LSA apritēja 15 gadu darbības jubileja. S. Zute stāsta, ka ik gadu nāk klāt kāds jauns biedrs, bet pa kādam arī izstājas, lielākoties mazākas saimniecības, kam nav iespēju ieguldīt tehnikas atjaunošanā, lai turpinātu sēklu audzēšanu. LSA biedru vidū ir saimniecības no Bauskas novada Codes, Ceraukstes, Īslīces, Gailīšu un Brunavas pagasta, Rundāles novada Svitenes pagasta.
