Vai var ticēt kaimiņos esošajai lielvalstij? Uzskatu, ka ir vērts vilkt vēsturiskās paralēles ar Padomju Savienības vadoņu rīcību. Izmantosim divas padomju laika grāmatas. Vispirms stāsti par latviešu sarkanajiem strēlniekiem, kas savulaik cīnījās par padomju varu Krievijas Pilsoņu karā. Grāmata pārpildīta ar informāciju par to, cik augstu vērtēja mūsu virsniekus. Tikai viena ķibele – rodas izjūta, ka 1937. un 1938. gadā Padomju Savienībā plosījusies kāda sērga, jo gandrīz visi aizgājuši viņsaulē šajos gados…
Kas tā par «sērgu», var lasīt Padomju Savienības maršala Konstantīna Rokosovska biogrāfijā. Viņu arestēja un aizdomās par spiegošanu turēja apcietinājumā gandrīz divus gadus, nepārtraukti draudot ar nošaušanu. Paveicās – dzīvs palika.
Ko nozīmē K. Rokosovskis Otrajā pasaules karā? Tās ir 1941. gada cīņas pie Smoļenskas, kur pirmo reizi apstādināja Hitlera armijas uzbrukumu. Kaujas ziemā pie Maskavas, kur nākamā PSRS maršala armija apturēja vāciešus pie pašas pilsētas robežas. Tā ir Paulusa armijas sagrāve pie Staļingradas un tanku kauja Kurskas lokā. Tie ir izšķirošie Otrā pasaules kara mirkļi.
1937. gadā Rokosovskim līdzīgas kvalifikācijas virsnieku padomju armijā vēl bija simtiem. Internetā ar atslēgvārdiem «Staļina lielais terors» var sameklēt informāciju par to, cik padomju valstij uzticamos toreiz arestēja un nošāva. Iesaku – izlasiet, un «pateicības» apjomi jūs pārsteigs.
1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 42 tūkstošus padomju varai it kā neuzticamos cilvēkus. Tomēr arī uzticīgajiem vienmēr vērts atcerēties, ka atalgojums par kalpošanu jebkurā brīdī var būt 20 gramu svina.
