Iveta Neidere ir skolotāja ar 13 gadu pieredzi, bet Bauskas novada Ceraukstes pagasta Griķu pamatskolā viņa strādā piekto gadu. Ikdiena tiek pavadīta skoliņā, un mājās, kur viņu gaida divi bērni. Abiem jāvelta uzmanība un rūpes, bet laiks sev, ja tāds uzrodas, ir pēc pusnakts.
– Pagājusī nedēļa iesākās ar brīvdienu, kuras rītā saņēmu labas ziņas no Vācijas. Dēls Adrians kopā ar Bauskas bērnu un jaunatnes sporta skolas basketbola komandas biedriem izcīnījis otro vietu U12 vecuma grupā. Tās bija basketbola sacensības Berlīnē «Starptautiskais Lieldienu kauss – 2015». No rīta pulksten piecos saņēmu zvanu, ka puikas jau ir Bauskas novadā, taču mūsu auto nekādi negribēja darboties. Paldies kolēģes vīram Normundam, kas palīdzēja mašīnu «atdzīvināt».
Dienas turpinājumā saplānoju nedēļas gaitas kā sev, tā bērniem, bet atlikušo dienas daļu veltīju mājas darbiem un gatavojos skolai. Mācību iestādē pavadu katru darbdienu. Pedagoga darbs ir mainīgs, tā ir nepārtraukta kustība, kurā skolotājs ir pašā epicentrā. Plānoju sākumskolas ekskursiju, kurā dosimies 30. aprīlī.
Trešdienas vakari ir manējie. Dejoju līnijdejas Gailīšu pagasta kolektīvā «Dream Dance». Divas stundas es varu relaksēties, gūt emocionālu baudījumu kopā ar jaukiem cilvēkiem. Pēc dejām esmu uzlādēta un ir izjūta, ka varētu iet un kalnus gāzt.
Nedēļas nogalē apmeklēju Montesori kursus, kuros apgūstu pedagoģiju no cita skatu punkta. Tās pamatā ir ideja par mācību procesu, kurā bērniem ļauj izjust, sataustīt un izzināt to, ko viņiem māca.
Sestdienas agrā rītā saņēmu zvanu no skolas direktores Daigas Vīlipas, ka ir iespēja doties uz Latvijas Radio 2 jubilejas koncertu. Tā šo vakaru pavadīju, baudot skaistu kultūras pasākumu. Mājās pārradāmies naktī, bet svētdien jau no paša rīta ar puiku devāmies uz basketbola spēli.
