Pabeigusi Rīgas Literārās akadēmijas kursu, Iecavas novada Dzimtmisas pamatskolas angļu un latviešu valodas skolotāja Iveta Salgrāve pievienojusies Piejūras pilsētu literārajai akadēmijai.
Marta beigās iecavniece bija viena no četriem autoriem, kuri piedalījās «Kūrmājas lasījumos» Liepājas kafejnīcā «Kursas putni» – vienā no pilsētas Zinātnes un radošuma dienu galvenajiem sarīkojumiem.
Atrod domubiedrus
Literāro akadēmiju Rīgā, kur prozas, dzejas un dramaturģijas kursus apmeklēja trīs gadus, Iveta pabeigusi šogad janvārī. «Sapratu, ka gribu ko vairāk, taču te man vairs neko jaunu nevarēja piedāvāt. Ar dramaturģes Sandras Vensko atļauju pievienojos Piejūras pilsētu literārajai akadēmijai,» «Bauskas Dzīvei» stāsta literāte.
Ivetas kurators akadēmijā ir Haralds Mārtulis. «Marta nodarbību ciklā savus darbus lasījām 18 cilvēki, un četri labākie izpelnījās godu piedalīties noslēguma sarīkojumā,» gandarīta Iveta. Viņas stāsts «Izklaide sērfojot» pēc vērtējuma bijis otrais labākais: «Tāds pajautrs gabals, jo drūmā jau pasaulē pietiek.»
«Liepājnieki trešo gadu atvēruši kursu, kas līdzinās kādreizējiem Maskavas augstākajiem literārajiem kursiem. Ja tieku budžeta grupā, tad tur mācīšos, ja ne – sapnis vēl būs jāatliek, jo jāskolo jaunākā meita Sibilla Anna,» praktiski plāno Iveta.
Radoša noskaņa
Vai būsi rakstniece? Īsti ne, novelk Iveta, nemaz nezinot, vai Latvijā ir tāda profesija. «Būšu rakstošs cilvēks. Rakstītāja. Lai būtu rakstniece, jābūt Rakstnieku savienībā.» «Bauskas Dzīve» jau vēstīja, ka iepriekš I. Salgrāvei tapusi labi novērtēta dramaturģija.
Ivetas gabali vēl nav izdoti grāmatā, un tas neesot viņas kārotākais mērķis. «Jūtos laimīga, ja varu kaut ko uzrakstīt, kāds to izlasa, dzird un zina.» Padomdevējs reiz teicis – ja darbus saliktu kopā, sanāktu labi «Mazpilsētas stāsti». «Lai Iecavā mani nolinčo?!» smejas autore, «visi tur cits citu pazīs!»
Rakstītāja gribētu darboties kādā tuvākā literātu pulciņā, gatava pievienoties Bauskas apvienībai. Varētu arī Iecavā ko noorganizēt, lai gan gluži pati mācīt kādam rakstīt Iveta vēl neesot gatava. Pirms Liepājas lasījumiem Iveta kopā ar meitu padzīvojusi Dubultu rakstnieku mājā. «Tur ir labi rakstīt – radoša un brīva, bet klusa un dabai tuva noskaņa. Man bija mērķis no turienes atvest romānu. Iesākts ir,» smaida autore, «daudz ar meitu staigājām gar jūru – pa trim stundām uz vienu un otru pusi. Arī tas noder iedvesmai un spēkam strādāt tālāk.»
Fragments no Ivetas Salgrāves īsstāsta «Izklaide sērfojot»
«Viņa sēdēja ar datoru klēpī. Savā sagumzītajā gultā. Iegrimusi savā portatīvajā datorā. Sērfojot interneta iepazīšanās saitos. Vairākos reizē.(..)
«Klik!» jau otrreiz noklikst dators, signalizējot par nākamo «kaut ko». «Sveika! Kā būtu, ja es tagad aizbrauktu pie tevis sagrēkot?»(..) Cik tagad pulkstenis? Drīz pusdienas laiks. Atbraukt? Darba laikā? Tad jau bez darba. Vai precēts? Ziņkāre urda. No kurienes tad šitas balodītis grib izsprukt?
Saudzīgi, lai nenobiedētu, Līvija raksta: «Brauc vien! Gaidu!» Iedomātā tikšanās uzbango vaigos sārtumu. Līvija sarušina segas, sastumj kaudzē un atspiežas pret sienu. Vēsa. Pie viena izkustina notirpušos stilbus un pacilā «Pasaules atlantu» ar tik daudzām vietām, kur gribējās nokļūt.
«Tev skype ir? Gribu tevi redzēt,» steidzīgi atklikst ziņa. «Kas tev šobrīd mugurā?» «Rozā halātiņš ar sarkanām rozītēm,» Līvija raksta un pārlaiž acis savām krūtīm. Reiz bija rozā. Un rozītes bija. Puķītes palika iepriekšējā gadsimtā. To nerakstīs. Nav viņam jāzina.
«Un apakšā?» «Brauc un uzzini pats,» viņai sāk zust pacietība. Ta brauks vai klīrēsies kā vecmeita pažarnieku ballē?!»
