Ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma diferencēšana varētu tikt
ieviesta algām no 1500 eiro mēnesī, šorīt LNT pastāstīja premjerministre
Laimdota Straujuma (V).
Pēc politiķes vārdiem, algām virs 1500 eiro neapliekamais minimums
varētu tikt atņemts, tādējādi šo algu saņēmēji varētu ik mēnesi zaudēt
70 līdz 80 eiro ieņēmumus, ko Straujuma novērtēja kā saprātīgu summu,
kurai nevajadzētu palielināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.
Šādi gūtie papildus budžeta ieņēmumi tiks novirzīti ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanai zemāku algu saņēmējiem.
Kā ziņots, Finanšu ministrija līdz šim nav atklājusi konkrētus
priekšlikumus diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, norādot, ka
darbs pie šī jautājuma turpinās. Finanšu ministrs Jānis Reirs (V)
pagājušajā nedēļā aģentūrai LETA stāstīja, ka viena no valdības
prioritātēm ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana un
minimālās algas palielināšana no šā gada 1.janvāra par 40 eiro bija
būtisks atbalsts zemo algu saņēmējiem.
“Valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie minimālās algas celšanas.
Vienlaikus īpaši nozīmīgs nākamais solis ir diferencēta neapliekamā
minimuma ieviešana, kas veicinātu lielāku atalgojuma pieaugumu tieši
iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem,” sacīja ministrs.
Tādēļ, lai vairāk tuvinātu zemo algu saņēmēju ienākumus vidējam
līmenim, Finanšu ministrija patlaban turpina darbu pie priekšlikumu
izstrādes diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, ko plānots
valdībā un sociālajiem partneriem izskatīšanai iesniegt jau tuvāko
nedēļu laikā.
Aprīļa beigās Reirs intervijā aģentūrai LETA stāstīja, ka veidot neapliekamo minimumu ir samērā liels izaicinājums.
“Ir divas sistēmas – vai nu iekasējam visus nodokļus bez neapliekamā
minimuma un tad reizi gadā atgriežam summu, vai otrs variants –
izmaksājam visiem visu summu un vēlāk piedzenam no tiem, kas saņēma
visvairāk. Abas sistēmas ir neelastīgas un mūsu maksājumu kultūrā
nepierastas, kā arī tām ir savi riski. Pirmkārt, atlaižu sistēmai ir
jābūt līdzīgai kā kaimiņvalstīs, lai šajā ziņā varam konkurēt. Otrkārt,
mazo algu īpatsvars ārpus Rīgas un Pierīgas ir augsts, kas nozīmē, ka,
palielinot neapliekamo minimumu mazākām algām, cietīs pašvaldību
budžeti. Visas šīs situācijas ir jārisina,” atzina ministrs.
Tolaik viņš stāstīja, ka kopumā tika izstrādāti un piedāvāti trīs
modeļi, bet neviens ministru nav apmierinājis, tāpēc tika uzdots
izstrādāt jaunu piedāvājumu, kam vajadzēja būt gatavam aprīļa beigās,
lai valdību ar to varētu iepazīstināt maijā.
