No šodienas, 1. jūlija, Latvija vairs nav Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošā valsts. Tagad šos pienākumus uz pusgadu pārņem Luksemburga.
«Ir gandarījums par paveikto. Prezidentūras laikā sapratu, cik mēs, latvieši, daudz spējam izdarīt,» Briselē «Bauskas Dzīvei» atklāja Ministru prezidente Laimdota Straujuma dažas dienas pirms prezidentūras beigām.
Drošības krīze
Prezidējošā valsts organizē un vada Padomes un darba grupu, kurā tiekas ES dalībvalstu ministriju pārstāvji, sanāksmes, lai pieņemtu lēmumus dažādās jomās. Latvijas prezidentūras pēdējā Eiropadome risinājās tūlīt pēc Jāņiem. Tā bija viena no sarežģītākajām pēdējā laika sanāksmēm, secina L. Straujuma, jo vajadzējis pieņemt būtiskus lēmumus par Grieķijas tālāko likteni, bēgļu uzņemšanu katrā dalībvalstī, Lielbritānijas iespējamo izstāšanos no ES, drošību Eiropā un citiem jautājumiem. Diskusijas ievilkās līdz naktij, dažkārt, spriedelējot par kādu jēdzienu, sarunas risinājās līdz sešām stundām.
Pēdējā pusgada laikā Latvija bija tā valsts, kas izlēma, kādi jautājumi jāapspriež Padomē. 90 procentu apskatīto tēmu iepriekš bija prognozējamas, taču prezidentūras laikā Latvijai bija strauji jāreaģē uz krīzes situācijām. Pārmaiņas dienaskārtībā prasīja migrantu krīze Vidusjūrā, kad, mērojot ceļu no Tuvajiem Austrumiem vai Āfrikas, jūras dzelmē noslīkst simtiem bēgļu. Janvārī, kad Latvija bija pārņēmusi prezidentūru no Itālijas, Parīzē žurnāla «Charlie Hebdo» redakcijā notika terorakts, kurā noslepkavoja 12 cilvēkus. Šis notikums jautājumus par terorisma draudiem, kaujiniecisko grupējumu aktivitātēm pacēla jaunā līmenī, arī Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ drošība kļuva par vienu no Latvijas prezidentūras iepriekš neplānotām prioritātēm, skaidro L. Straujuma.
Eiropadomes otrās darba sesijas laikā Briselē 26. jūnijā preses telpās, kurās līderu pieņemtos lēmumus gaida daudzu valstu žurnālisti, cits pēc cita atskanēja ziņojuma signāli telefonos. «Bauskas Dzīve» novēroja kolēģu sejās satraukumu un pastiprinātu rosību. Nekavējoties Padomi pameta Francijas pārstāvji, jo valstī noticis kārtējais terorakts. Nedaudz vēlāk līdzīgas ziņas izplatījās par Tunisiju. L. Straujuma, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers konferenci pēc līderu sanāksmes sāka ar līdzjūtības vārdiem. Eiropadomē nolemts, ka ES fondu naudu, kas paredzēta zinātnei un pētniecībai, varēs izmantot arī militārajai pētniecībai, lai attīstītu ES aizsardzības spējas. Kā ES risinās šo krīzi, tagad būs atkarīgs no Luksemburgas.
Ieguldījums nākotnē
Kā «Bauskas Dzīve» uzzināja Briselē, prezidentūras tiešajā darbā bija iesaistīti gandrīz 190 mūsu valsts pārstāvji. «Latvija ir izmantojusi visas iespējas, lai panāktu būtisku virzību visās trijās Latvijas noteiktajās prioritātēs – konkurētspējīga, digitāla un iesaistīta Eiropa. Vienlaikus ir nodrošināta tūlītēja un kvalitatīva ES reakcija uz izaicinājumiem,» uzskata L. Straujuma.
Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem un sasniegumiem uzskata Eiropas Stratēģisko investīciju fonda apstiprināšanu. Gandrīz 20 pantu garā regula, kura izstrādes gaitā saņēma vairāk nekā 800 priekšlikumu labojumiem, sagatavota divreiz ātrāk nekā parasti. Jau šovasar būs pieejama jaunā investīciju programma uzņēmējiem. Latvija lepojas ar vēsturisku lēmumu šajā pusgadā, liekot pamatu Enerģētikas savienībai, īpaši akcentējot nepieciešamību patērētājiem nodrošināt drošu, ilgtspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu. «Tas ir ieguldījums mūsu nākotnē,» spriež Latvijas Ministru prezidente.
Prezidentūras laikā radīti pamati digitālā vienotā tirgus izveidei – ir izstrādāta datu drošības regula, kas rūpējas par personas datu aizsardzību, kā arī tiek cerēts atcelt viesabonēšanas maksas uzcenojumus un uzlabot atklāta interneta pieejamību.
Šajā periodā apstiprināta jauna Iekšējās drošības stratēģija, definējot prioritātes cīņai ar terorisma draudiem, radikalizāciju, organizēto noziedzību un kibernoziegumiem. Par tirdzniecības, veselības, lauksaimniecības, pilsoniskās sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu, digitālās ekonomikas, tieslietu, iekšlietu un citu jautājumu attīstību maijā sprieda Austrumu partnerības samitā Rīgā. Šie ir tikai daži redzamākie prezidentūras panākumi, akcentēja Latvijas pārstāvniecībā Briselē.
Rāda sevi Eiropā
Eiropadomes priekšsēdētājs D. Tusks slavēja Latvijas prezidentūras gaitu ES Padomē, uzsverot, ka «Latvijas prezidentūra bija viena no sarežģītākajām, bet ir aizvadīta augstā līmenī, un darbs ir virzīts lieliski».
Prezidentūras komanda par lielākajiem sasniegumiem uzskata cilvēkos ieguldītās investīcijas. Sarežģīti bija panākt vienošanos ar 28 dalībvalstu pārstāvjiem un dažādām politiskām grupām, bet iegūtā pieredze ir pacēlusi Latvijas ierēdniecību jaunā līmenī, uzskata Latvijas pārstāvji Briselē. Ir attīstītas sadarbības prasmes un veicināts komandas gars, kā arī spodrināts Latvijas tēls.
Vēstniece Beļģijā Lelde Līce-Līcīte stāsta, ka prezidentūras laikā īstenota ievērojama kultūras programma, kas ir investīcija nākotnē. Organizēti ap 60 sarīkojumu Briselē un 20 – Luksemburgā. «Kvantitāte nebija galvenā. Svarīgi ir vairot Latvijas atpazīstamību Eiropā,» uzskata L. Līce-Līcīte. Pasākumos piedalījās vietējās amatierkopas no Briseles un profesionāļi no Latvijas sadarbībā ar ārzemju māksliniekiem. «Latvijai ir iespējas attīstīties, rādīt sevi Eiropā, jo ir, ko rādīt, bet ar vienu e-pastu nepietiek. Vajag dibināt kontaktus. Prezidentūrā tas izdevās,» secina kultūras atašeja Vita Timermane-Moora, kura atklāj, ka mūsu māksliniekiem ir perspektīvas iespējas nokļūt uz Eiropas skatuvēm.
