75. dzimšanas diena brunavietei Irēnai Zaborskai.
Pēc dabas klusā, pacietīgā un čaklā Irēna kopā ar vīru Edmundu bauda miermīlīgu un nesteidzīgu ikdienas dzīvi savās lauku mājās Bauskas novada Brunavā. Jūlijā abiem ir dzimšanas diena, bet šogad vasara ir īpaša – jūnijā atzīmēta 55 gadu kāzu jubileja.
Viss mūžs Brunavā
Irēna visu mūžu dzīvojusi Brunavas pagastā. Šajā pusē pavadījusi bērnību, mācījusies un strādājusi, iepazinusies ar vīru, izaudzinājusi bērnus un, kā pati smej, arī noveco turpat, kur reiz mācījusies staigāt. Brunaviete dzimusi 1940. gada 3. jūlijā. Mammas Vallijas, tēva Jāņa ģimenē augusi kopā ar jaunāko māsu Brigitu un brāli Jāni.
Irēna nekad nav vēlējusies izcelties. Klusa, nosvērta un mierīga viņa ir bijusi kopš skolas laikiem, kad mācījusies Mežgaļu pamatskolā. «Vecāki ne reizi netika izsaukti uz skolu, tāpēc pieļauju, ka mācījos labi,» par savām sekmēm skolā smaidot teic jubilāre. Pēc pamatskolas sākusi darba gaitas. Strādājusi vietējā pasta nodaļā, kur atbildējusi uz telefona zvaniem, bet vēlāk kļuvusi par iestādes priekšnieci, vadījusi to astoņus gadus. Irēnai piedāvāts ļoti labs darbs ārpus Brunavas, bet viņa atteikusi. Uzticība dzimtajai vietai atmaksājusies un darījusi viņu laimīgu.
Apprecas slepus
Kādā vēlēšanu dienā Irēna iepazinusies ar savu nākamo vīru. Staltais, izskatīgais jaunietis Edmunds uz vēlēšanu iecirkni atbraucis ar motociklu, kamēr visi citi jūguši zirgus ratos. «Skaists viņš man ir vēl šodien. Ne jau mocī es ieskatījos,» cieši lūkodamās uz Edmundu, noteic Irēna. Draudzējušies divus gadus, pēc tam Edmunds skaisto meiteni ņēmis par sievu. Irēna, baidoties no atlaišanas, laulāties Brunavas baznīcā nevarēja. Slepus divatā kopā ar šoferi devušies uz Ozolaines baznīcu, kurā 1960. gadā mijuši gredzenus.
Pēc neilga laika Irēna darba gaitas turpinājusi kolhozā «Brunava», kas 1964. gadā pārtapa par padomju saimniecību, te viņa par sekretāri-lietvedi nostrādājusi 32 gadus. «Neuzskatu, ka cilvēkam būtu jāmētājas no vienas darbavietas uz nākamo. Protams, nebija viegli, bet kur tad bija?» retoriski jautā Irēna. Viņai daudzo darba gadu laikā nācies sastrādāties ar vairākiem priekšniekiem. «Es pie sava galda nosēdēju vairāk nekā 30 gadu. Pa šo laiku man bija četri vai pieci priekšnieki, un ar katru no viņiem bija jāatrod kopīga valoda. Es biju klusa, pretī nerunāju, godprātīgi pildīju darba pienākumus, tāpēc problēmu nebija,» uzskata jubilāre.
Jauniešiem trūkst pacietības
Irēnai un Edmundam ir divi bērni – dēls Aigars un meita Iveta. Ir četri mazbērni – Sandris, Evija, Ēriks un Evelīna, kā arī viens mazmazdēls – Kristaps.
No kāzu dienas līdz pat šim brīdim pāris dzīvo Brunavas pagastā, Edmunda mātes mājās «Grantiņos». Edmunds stāsta, ka viņa māte šajās mājās bijusi kalpone, kuru saimnieks adoptējis. Pēc saimnieka nāves nams palicis viņai. Edmunds tur ir dzimis un pavadījis visus dzīves gadus. Irēnas dzīvesbiedram 29. jūlijā apritēs 80 gadu. Viņš strādājis par traktoristu, arī tehniku remontējis.
Pāris laimīgi apprecējies pirms 55 gadiem 18. jūnijā. «Jauniešiem pietrūkst pacietības vienam pret otru, tāpēc arī ilga laulība mūsdienās ir retums. Jābūt mierīgiem, pacietīgiem un, neskatoties ne uz ko, – piedodošiem,» laimīgo laulību raksturo Irēna. Viņa esot tā, kas vienmēr paklusēs, nekad nestrīdēsies un labprātāk piekāpsies, savukārt Edmunds esot straujāks un runīgāks. Jaunībā viņš dancinājis visas pagasta meitenes, un katra gribējusi kļūt par viņa pavadoni.
Tagad katram sava aizraušanās. Jubilāre labprāt dodas uz teātri, bet vasarā gaidītākais notikums esot ekskursija ar draudzenēm pa Latviju. Garie ziemas vakari tiek pavadīti adot. «Rokas nav vairs tik veiklas kā jaunībā, bet pa kādam zeķu pārim saviem mazbērniem uzadu,» stāsta Irēna.
Laimīgo pāri bieži apciemo bērni. Vasarā daudz laika lauku mājās pavada meita Iveta ar vīru un bērniem. Svētkos visi radi pulcējas «Grantiņos». Plašais pagalms ir lielisks stūrītis Jāņu dienas svinēšanai, bet piemājas dīķis laba atveldzēšanās vieta. Blakus, teju rokas stiepiena attālumā, plūst Mēmele. Edmunds neesot kaislīgs makšķernieks, bet šad un tad viņš tur laimi izmēģinot. Pēdējā laikā viņa aizraušanās ir zinātniskā literatūra, pie televizora ekrāna ne reizi neizlaižot kārtējo zinātniskā raidījuma «National Geographic» sēriju. Irēna piebilst, ka Edmundam ir izcila atmiņa: «Viņš atminas katru ceļu, pa kuru ir braucis. Pat šodien.»
