Bauskas novada Īslīces pagastā, Raita Garā zemnieku saimniecībā «Baloži», 2. jūlijā SIA «Agrochema» rīkotajā Lauku dienā varēja iepazīties ar SIA «Agrochema Latvia» un SIA «Vitera» produktu izmantošanu ziemas rapšu, ziemas kviešu un pupu sējumos.
Uz pasākumu bija ieradušies zemnieki gan no Bauskas, gan citiem novadiem, taču visi raizējās par vienu un to pašu – par laikapstākļiem.
Cer uz labu ražu
Rundāles novada Svitenes pagasta zemnieku saimniecībā «Brūveri» audzē kviešus, rapšus un pupas. Pašlaik par gaidāmo ražu esot pāragri spriest, viss būšot atkarīgs no laikapstākļiem. Kā stāsta saimnieks Jānis Brūveris – ja nebūs ne par sausu, ne par slapju, raža būs ļoti laba. Izcila bijusi pagājusī «mīkstā» ziema – tā nav bijusi ne par garu, ne par aukstu.
Ziemas kviešus, ziemas rapšus, kukurūzu, rudzus un citas kultūras aptuveni 2000 hektāru platībā audzē Vita Roze no SIA «Zeltezeri» Iecavas novadā. «Raža varētu būt diezgan iepriecinoša – gan rudzi, gan ziemas rapši ir labi auguši, kviešiem gan traucējis sausums.
Jācer, ka ražas pilnbriedā neuznāks vēl lielāks sausums un karstums, jo jau tagad augsnei trūkst mitruma,» stāsta saimniece. V. Roze uzskata, ka ražu ir grūti salīdzināt ar pagājušo gadu, jo pērn lielā aukstuma dēļ labība izsalusi. Tā kā šogad bijuši pavisam citi laikapstākļi, gaidāma arī cita raža.
Līdzīgās domās ir Sigita Akmene, kas strādā Tukuma novada Slampes pagasta zemnieku saimniecībā «Kalnāji»: «Neviens zemnieks šī gada ražu nesalīdzina ar pērno. Jāskatās, kā ir veicies tajos gados, kad bijuši līdzīgi vai tādi paši laikapstākļi.» Arī viņas saimniecībā «Kalnāji» sausums ir traucējis labības augšanai, tāpēc ārkārtīgi pozitīvas prognozes par gaidāmo ražu S. Akmene nepauž. Tomēr vasarāji un rapši šogad augot ļoti skaisti, tāpēc cerot uz labvēlīgiem laikapstākļiem, lai ar ievākto guvumu varētu lepoties. Sigita norāda, ka tik smaga situācija kā pērn šogad nebūs, zemnieki var gaidīt labu ražu. Viņa Lauku dienā ieradusies, lai parunātos ar citiem saimniekiem, uzzinātu, kā viņiem veicas darbos un ko ņemt vērā, lai arī turpmāk veiksmīgi strādātu. «Uz Lauku dienu braucam vienmēr, kad sanāk brīvs brīdis. Tiesa, zemniekiem tādu ir maz, bet vienmēr cenšamies gūt jaunas zināšanas,» stāsta «Kalnāju» saimniece.
Sadarbība un konsultācijas
Atklājot Lauku dienu, SIA «Agrochema» valdes loceklis Davids Zavecks uzrunā pauda prieku, ka tik daudz zemnieku vēlas redzēt, kā izmantotās barības vielas ietekmē kultūru augšanu. Viņš smēja, ka SIA «Agrochema» pasūtījusi labus laikapstākļus, un vēlēja, lai visiem izdevusies diena un lai katrs uzzina ko jaunu.
SIA «Agrochema» tirdzniecības menedžeris, agronoms un konsultants Raimonds Nagodkins stāstīja, ka uzņēmums ražo un pārdod produkciju lauksaimniekiem un tālab svarīga esot konsultēšanās ar zemniekiem. Ar Raita Garā zemnieku saimniecību «Baloži» sadarbība ritot teju sešus gadus, vairākkārt eksperimentēts ar mēslojumu, insekticīdiem un citiem augšanas stimulatoriem. Arī pats «Baložu» saimnieks ir apmierināts ar izveidojušos sadarbību. Viņš uzsver, ka ikviens gads ir citādāks – «dažkārt vajadzīgs šķidrais, citreiz sausais mēslojums, tāpēc tiek veikti eksperimenti un dati rūpīgi pierakstīti». R. Garais piekrīt, ka šogad labības un citu kultūru raža izskatās cerīga, īpaši salīdzinot ar pagājušo gadu. Viņš norāda – tas, ko pagājušais gads atņēma, šis gads iedos, tādējādi ievērojamu ieņēmumu nebūs, abu gadu starpība izlīdzināsies.
Pērn kailsala dēļ izsala ļoti daudz ziemas kultūru, šī situācija visizteiktākā bijusi Zemgalē un Lietuvas daļā, kas robežojas ar Latviju. Tādējādi lielai daļai graudaudzētāju vajadzējis mainīt ierasto darba ritmu. Daudzām zemnieku saimniecībām nācies pārsēt gandrīz visas platības. Liela nozīme bijusi arī izvēlētajām šķirnēm. Pērn skarbo ziemu veiksmīgi izturējis gan ‘Pamjati Fedina’, gan Latvijā selekcionētais ‘Fredis’.
Salīdzināt un izvērtēt
Lauku dienā interesenti izstaigāja ziemas rapšu, ziemas kviešu un lauku pupu sējumus, kur varēja vērot SIA «Agrochema» produkcijas veikumu. Uz pasākumu bija ieradusies arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja augkopības konsultante Ieva Litiņa, viņas ģimenei pieder arī zemnieku saimniecība «Zeltkalniņi» Bauskas novada Codes pagastā.
Speciāliste uzskata, ka «Baložu» saimnieks kopā ar firmas pārstāvjiem ir ieguldījis lielu darbu, lai dažādu ķimikāliju rezultātu parādītu citiem: «Tas nav zinātnisks izmēģinājums, eksperimenti atklāj, kā notiek praksē. Gadās, ka zemniekiem nav naudiņas, kaut kas pietrūkst, kaut kur kļūdās, bet šeit ir, ar ko salīdzināt, var izvērtēt, kas darīts citādāk un kā pašam turpmāk rīkoties.» Zemnieki uz karstām pēdām veica arī ekonomisko aprēķinu. «Salīdzinot SIA «Agrochema» vai līdzīgus Francijas un Izraēlas produktus, ir skaidrs – par ārzemju ražojumiem tāda paša efekta iegūšanai jāizdod lielāka nauda,» stāsta I. Litiņa.
Zemnieku saimniecībā «Zeltkalniņi» audzē ziemas kviešus, vasaras kviešus, miežus un ziemas rapšus, pirmo gadu zaļināšanas nolūkos arī lauku pupas. I. Litiņa Lauku dienā varēja salīdzināt savas un Raita Garā audzētās pupas. «Baložos» pirmās pupas sētas jau 17. martā – agrajā sējumā izdevies izvairīties no kaitēkļu postījumiem.
Pupas – zaļināšanai
Šosezon daudzi zemnieki zaļināšanas nolūkos audzē pupas. Melnā papuve ieņēmumus nenes, tā kā Eiropas Savienības regulas nosaka, ka saimniecībās jāaudzē slāpekli piesaistošas kultūras, pupas ir vislabākais variants, tās ir vieglāk kopjamas nekā zirņi. Āboliņu audzē tikai tie, kas nodarbojas ar lopkopību.
I. Litiņa uzskata, ka ziemājiem šogad gaidāma laba raža, bažas rada vienīgi karstais un sausais laiks: «Ja kārtīgi nelīs, tad būs daudz sīku graudu. Vasarāji gan būs švakāki, tos krietni vairāk ietekmē sausums, taču ziemāji būs labi.» Speciāliste atklāj, ka zemnieki lielākoties sējot ziemājus, vasarāji aizņemot vien 10 – 30% platību.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Davids Zavecks atzina, ka zemniekiem Lauku dienas ir ļoti svarīgas. Tās notiekot vismaz trīs reizes gadā dažādos Latvijas reģionos. Valdes loceklis teic, ka Lauku dienas ir vieta, kur vienuviet satiekas agronomi, zemnieki un citi lauksaimniecības jomas pārstāvji, lai dalītos pieredzē un padomos.
UZZIŅAI
Eksperti: vasarāju ražas gaidāmas labas, augiem nepieciešams vairāk mitruma
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, veicot oficiālo vasarāju ražas prognozēšanu, secinājuši, ka patlaban ražas potenciāls ir vērtējams kā labs līdz vidējs.
LLKC eksperti vērtē, ka šogad vasaras kviešu raža vidēji Latvijā varētu būt 4,1 tonnas no hektāra. Vasaras miežu raža varētu būt vidēji
3,5 t/ha, bet auzu raža – vidēji 2,4 t/ha.
LLKC ekspertu vērtējumā ar vasaras kviešiem Latvijā apsēti kopumā 166 tūkstoši ha, kas ir par pusi mazāk nekā pagājušajā gadā, kad ar vasarājiem tika pārsētas izsalušās ziemāju platības. Ar vasaras miežiem apsēti 99 tūkst. ha.
