Enerģiskā, pozitīvi noskaņotā baušķeniece SIMONA SAVICKA allaž saglabā smaidu. Jauniete nesen absolvējusi Valsts policijas koledžu un mēnesi ilgo atvaļinājumu izmantos, palīdzot mammai darbā, auklējot ģimenes mazākos bērnus un aktīvi sportojot.
– Tagad man ir jaunas cerības un mērķi. Nolēmu, ka turpināšu mācības, likuma kalpa profesijā cenšoties sasniegt karjeras augstākos pakāpienus. Skolas laikā darbdienas pavadīju galvaspilsētā, bet mēnesi ilgo atvaļinājumu baudīšu Bauskā.
Katru dienu cenšos plānot. Pārlieku sīkumaina neesmu, taču darāmo fiksēju kalendārā. Pagājušajā nedēļā man sākās atvaļinājums. Pirmajā dienā palīdzēju mammai darbā, vakaru kopā ar māsas bērniem pavadīju lauku mājās. Vasarā mammas un tēta mājas ir kā ģimenes bērnudārzs, kur auklīte pārsvarā esmu es.
Ik rītu sāku ar kafijas krūzi, ne tāpēc, ka grūti pamosties, man patīk nesteidzīgi sagatavoties dienai. Darbā bija jābūt tikai piektdien, tāpēc lielāko laika daļu pavadīju kopā ar māsas bērniem.
Otrdien tēva saimniecības tehnikai gadījās ķibele – piekabei sprāga riepa. Tā kā visi strādnieki bija aizņemti, rezerves riteni nelaimē nonākušajam vedu es. Devos līdz Liepājas šosejai, vairāk nekā 100 kilometrus no mājām. Laiks pagāja nemanot, bet vakarā atradu īsu mirkli volejbola spēlei kopā ar draugiem.
Lauku mājās ir daudz darba. Dienas noslēguma patīkamākā daļa ir zirgu ievešana stallī. Mums ir divi zirgi, abi – ļoti nosvērti, tāpēc sniedz lielu mieru. Pēc notikumiem pārpildītas dienas tā ir lieliska relaksācija. Gaišajos vasaras vakaros man neierasti nolēmu palasīt grāmatu «Dievs acis nemirkšķina», taču ziemā lasu biežāk.
Nedēļas nogalē strādāju. Piektdienas vakarā ar mammu devāmies pie ģimenes draugiem, bet sestdienas vakarā spēlēju volejbolu.
Visvairāk parasti gaidu svētdienu – mūsu ģimenes dienu, kurā cenšamies visi sanākt kopā vakariņās. Lai arī pa dienu nācās strādāt, lieliski pavadītais laiks ar tuvākajiem cilvēkiem pozitīvi uzlādēja un deva spēkus jaunajai nedēļai.
