Vecumnieku novadā lauksaimnieku konkursam «Sējējs» šogad pieteikti divi balvas pretendenti. Grupā «Bioloģiskā lauku saimniecība» startē Stelpes pagasta «Ozoli». Biedrības «Skaistkalnes lauku sieviešu klubs «Mēmelīte»» veikumu vērtēs nominācijā «Gada
LEADER projekts vietējā rīcības grupā».
Pieteikumus konkursam sagatavojusi Vecumnieku novada domes lauku attīstības konsultante Aiga Saldābola. Par izvēli viņai savs pamatojums: «Andra Kalniņa saimniecību pieteikt vēlējos jau agrāk, bet viņš spurojās, ka nevajag. Šoreiz saimnieks neiebilda. «Mēmelītes» projektu vadītājai Laimai Indriķei ir izdoma un prasme idejas īstenot, tas izdevies projektā «Inventāra un aprīkojuma iegāde sporta un veselības aktivitāšu veicināšanai Vecumnieku novadā». Dažādu paaudžu ļaudis var izmantot iegādāto aprīkojumu aktīvai atpūtai un sportošanai vasarā un ziemā.»
Mainās atbildība
Līga Drozdovska ir grupas «Bioloģiskā lauku saimniecība» vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja. Viņa stāsta, ka šajā gadā konkursam pieteiktas deviņas šāda tipa saimniecības. Latgalē – sešas, Vidzemē – divas un Zemgalē – viena. Bioloģiskās saimniecības atrodas arī Kurzemē, bet šoreiz no turienes nav neviena pieteikuma.
Svarīgi, ka ar šo gadu dabai draudzīgo saimniecību grupa ir nokļuvusi Zemkopības ministrijas paspārnē, iepriekš par to atbildīga bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Komisijā ir vairāku institūciju pārstāvji, saprotams, no abām iepriekšminētajām ministrijām, Pārtikas un veterinārā dienesta, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, no Bioloģisko saimniecību asociācijas.
L. Drozdovska neslēpj, ka bioloģiskie saimnieki ir «izretojušies», iespējams, izlēmuši aktīvāk saimniekot biznesa virzienā. Tādēļ esot jo lielāks prieks sastapties ar uzņēmējiem, kuriem ir dziļa vēlme izprast bioloģiskās saimniekošanas būtību un to īstenot.
«Ozolos» atklāj savu sistēmu
«Bauskas Dzīve» Stelpes pagasta «Ozolos» ciemojusies vairākkārt, arī tad, kad saimniecībā viesojās Eiropas Savienības ierēdņi. Taču tādā «palielinājumā» skatījums, šķiet, bija pirmo reizi. «Sējēja» komisija pagājušajā nedēļā bija devusies šī gada pirmajā izbraukumā un gan lūkoja, gan vērtēja ļoti vispusīgi.
Pirms ražošanas objektu apskates Andris Kalniņš iepazīstināja ar saimniekošanas principiem. Katrs darba solis ir pārdomāts un pamatots ar skaidrojumu, kāpēc tā tiek darīts. «Ozolu» saimnieks ar faktiem un skaitļiem raksturoja darbu, atklājot gudrības, kas diemžēl pašreizējā biznesa un naudas laikmetā nav noteicošās.
Saimnieka dziļākā pārliecība – pasaule sāk izsmelt dabas resursus, industriālie sasniegumi sagandē cilvēces dzīves telpu. Protams, progresu nav iespējams apturēt, bet pretī konvencionālajai metodei daudz kur aizvien vairāk tiek likta pretī bioloģiskā saimniekošana. A. Kalniņš ticies ar dažādu valstu bioloģiskās programmas zinošiem speciālistiem un aktualizētājiem. Katrā tādā reizē viņš smeļ kādu atziņu sev, kas noderīga ikdienā. Par to pārliecinājās arī vērtētāji, saņemot argumentētu skaidrojumu par konkrētu rīcību.
Līdz pat niansēm
«Ozolu» saimniecībā izrēķināts, cik liellopu var audzēt atbilstīgi zemes platībai, jo vienam ragainim jārēķina divi hektāri. Dzīvnieku skaits nepārsniedz septiņus desmitus, no tiem puse ir slaucamas govis. Par tām ir padomāts, neforsējot ar «piena dzinējiem», jo saimnieks pamato, ka gotiņas izslaukuma bioloģiskais slieksnis ir 6000 līdz 7000 kilogramu gadā. Ziemā tām ļauj atpūsties. Vasarā laiž ganībās, kur tās izmanto, kā saka Andris, – «dabas aptieku». «Ozolos» no pirmā pļāvuma skābsienu negatavo, tam noder atāls. Piena lopkopība ir galvenais virziens. Saimniecībā strādā trīs algoti darbinieki, palīdz Andra dēls.
Dažas atziņas par bioloģisko metodi. Kādā seminārā ārvalstu lektoram jautāts par govju piebarošanu ar graudiem. Atbilde bijusi ar pretjautājumu – vai govij ir knābis? Liellops tiešām ir zālēdājs, un tā ir galvenā barība. Kāds Vācijas «zaļais» gudrinieks pārliecināts, ka veselas govs pareizi sagatavoti mēsli nesmird, «var ielikt tos kabatā un iet uz teātri». Andrim šādu interesantu faktu daudz, un viņš par tiem gatavs runāt ilgi.
Salīdzinās ar pirmo
Pēc apskates un sarunām komisijas priekšsēdētāja L. Drozdovska pauda neviltotu pārsteigumu par redzēto un Andra Kalniņa attieksmi, kas atklājās pamatīgajās un plašajās zināšanās. «Fantastiska bija mūsu pirmā izbraukuma diena. Vērtēšanas latiņa ir tiešām pacelta augstu. Kādas saimniekam ir grāmatas par saimniekošanu laukos un biodinamisko virzienu!»
Protams, pašlaik nevar izdarīt nekādus secinājumus par rezultātiem, atzīst komisija, jo priekšā vēl astoņi vērtējumi. Taču visi bija ieguvuši «ļoti, ļoti pozitīvu» skatījumu.
L. Drozdovska piebilda, ka nevar nepamanīt, cik labi savus zemniekus pazīst un lolo Aiga Saldābola. Savukārt Aiga bija apmierināta, ka Andris Kalniņš arī par problēmām varēja runāt ar zinošiem valsts mēroga speciālistiem, kuru viedoklis un nostāja spēj ietekmēt norises ārpus novada.
UZZIŅAI
Bioloģiskās saimniecības vērtēšanas daži kritēriji:
ražošana, saimniecības vides sakoptība (sējumu stāvoklis, nezāļainība, apkārtējās vides sakoptība u. c.);
daudzfunkcionalitāte (lopkopība, augkopība, dārzeņkopība un citas nozares);
zaļmēslojuma kultūraugu (āboliņa, citu tauriņziežu u. c.) īpatsvars sējumu struktūrā;
ieguldījums dabas un vides aizsardzībā;
mēslošanas līdzekļu (kūtsmēslu, komposta) uzglabāšana un lietošana;
bioloģiskās ražošanas popularizēšana;
piedalīšanās konkursos, izstādēs, publikācijas un uzstāšanās plašsaziņas līdzekļos.
Avots: konkursa «Sējējs – 2015» nolikums.
