Visiem zināma skumjā patiesība par bojāgājušo skaitu uz Latvijas ceļiem. Galvenais iemesls nelaimēm ir pārlieku lielā ātruma pārsniegšana, tāpēc viens no risinājumiem situācijas uzlabošanai ir naudas sodu apmēra palielināšana.
2014. gadā visās 28 ES dalībvalstīs kopā ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 25 700 cilvēku. Latvijā šis skaitlis – 106 uz miljons iedzīvotājiem, un tas ir augstākais rādītājs visā ES, liecina Eiropas Komisijas paziņojums presei šī gada martā.
«Starp Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Šie divi rādītāji dod skaidru signālu, ka sodu politika mūsu valstī nav līdz galam sakārtota,» jaunās sodu sistēmas nepieciešamības iemeslus skaidro Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Koncentrējas uz lielo ātrumu pārkāpējiem
Valsts policijas Bauskas iecirkņa vecākais inspektors Aleksandrs Sidorčiks uzskata, ka sodu palielināšana sniegs vēlamo efektu un šoferi kardināli nepārsniegs braukšanas ātrumu. «Mēs ceram uz situācijas uzlabošanos. Līdz šim sodītie ātruma pārkāpēji pēc soda saņemšanas brīnās par tā apmēru. Uzskatu, ka, palielinot sodus, cilvēkiem pieaugs arī apziņa par ceļu satiksmes drošības ievērošanu. Jaunā sodu sistēma tiek koncentrēta uz lielo ātrumu pārkāpējiem, lai nenotiktu provokācijas uz ceļiem, kā arī pārlieku lielā ātrumā veiktie apdzīšanas manevri,» komentē A. Sidorčiks.
Bauskas iecirkņa vecākais inspektors uzskata, ka sodu palielināšana samazinās citu valstu pilsoņu ātruma pārsniegšanas gadījumu skaitu: «Nav noslēpums, ka līdz šim ārzemnieki par ātruma pārkāpumiem tikai pasmējās, jo naudas sodi nebija pietiekami lieli, un to samaksa viņiem nesagādāja nekādas problēmas. Tagad ātrbraucēji, galvenokārt lietuvieši, kuri jau sodīti pēc jaunās sistēmas, pauž nožēlu par pārkāpumu un teic – ja zinātu, ka sodu apmērs ir palielināts, tad ātrumu nebūtu pārsnieguši.»
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja kārtībnieks Juris Ručkanovs strādā Bauskas iecirknī, regulāri patrulējot uz ceļiem. Viņa viedoklis: «Diemžēl reālā situācija rāda, ka cilvēki pret naudas sodiem izturas vienaldzīgi. Lielākā daļa pārkāpēju sodus ir spējīga nomaksāt, tāpēc viņos nerodas bailes vai bijība pret likumu pārkāpšanu. Bauskā aktuāla problēma ir ārzemnieki, kuri traucas cauri pilsētai, un daudzi šoferi uzliktos sodus nemaz nesamaksā, viņi tikai pasmejas un turpina ceļu. Daļa vietējo autovadītāju par naudas sodu palielināšanu nav informēti.»
Autovadītāju viedokļi atšķiras
Šoferu braukšanas stils un manieres ir atšķirīgas. Dalās viedokļi par to, vai sodu palielināšana uzlabos situāciju uz ceļiem un autovadītāji kļūs prātīgāki.
Juris no Iecavas (vārds mainīts) auto vada septiņus gadus. Viņš ir 25 gadus vecs jaunietis, kurš regulāri pārkāpj ātrumu. «Atzīstu, ka bieži pārsniedzu braukšanas ātrumu par 20 – 30 kilometriem stundā, un neuzskatu, ka sodu palielināšana izmainīs manu braukšanas stilu. Līdz šim veiksmīgi esmu samazinājis braukšanas ātrumu, pamanot policijas ekipāžu, vai talkā nāk mūsdienu tehnoloģijas mobilajos tālruņos, kuras parāda citu šoferu atzīmētās ceļu policijas ekipāžu atrašanās vietas. Nedomāju, ka arī citi autovadītāji mainīs savus braukšanas paradumus tikai tāpēc, ka ir lielāki naudas sodi. Varbūt domas un uzskati varētu mainīties tad, kad kāds «iekritīs» un nāksies šķirties no paprāvās naudas summas vai pat tiesībām,» stāsta Juris.
Pretējās domās ir baušķenieks Kārlis (vārds mainīts), kurš uzskata, ka sodi liks cilvēkiem vairāk domāt par braukšanas ātruma samazināšanu. «Pārsvarā ārpus apdzīvotām vietām braucu ar 100 kilometru lielu ātrumu, retu reizi pārsniedzot šo rādītāju par dažiem kilometriem, kad veicu apdzīšanas manevru. Uzskatu, ka sodi agresīvajiem autovadītājiem liks pārdomāt savu braukšanas stilu, vairāk rēķināties ar citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un ievērot noteikumus. Dzīvojam Latvijā, un katram eiro ir nozīme. Ne tikai naudīgie un bagātie pārkāpj noteikumus, bet arī parastie ļautiņi. Ceru, ka situācija uzlabosies un apdraudējums uz ceļiem samazināsies,»
Līdzīgās domās ir Vilnis, kurš automašīnu vada vairāk nekā 30 gadu. «Zinot pasaules pieredzi šajā jomā, uzskatu, ka sodu lielums būtu jāpiemēro pēc ienākumu apmēriem. Varbūt tad, kad pārkāpējam no algas tiktu atvilkta trešā daļa, cilvēki sāktu domāt par savu braukšanas stilu,» uzskata pieredzējušais autovadītājs. Viņaprāt, noteiktai daļai šoferu soda palielināšana braukšanas stilu ietekmēs uz labo pusi, bet citiem tomēr ne.
Ieva no Vecumniekiem auto vada teju desmit gadu, un viņa uzskata, ka sodu palielināšana nelīdzēs. «Tie, kas skrēja, tie skries. Neiet runa par mazo ātrumu pārkāpējiem, to skaits, iespējams, saruks, bet šoferi, kuri savus spēkratus vada, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu par 30 – 40 kilometriem stundā, turpinās to darīt.»
UZZIŅAI
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktie sodi:
par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h vieglo automobiļu vadītājiem paredz tikai brīdinājumu, savukārt kravas auto var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Līdz šim par šādu pārkāpumu bija brīdinājums vai naudas sods attiecīgi 7 vai 15 eiro.
Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām var izteikt brīdinājumu vai uzlikt teju trīs reizes lielāku sodu nekā iepriekš – 20 eiro, bet apdzīvotās vietās par to ir brīdinājums vai 40 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu jārēķinās ar brīdinājumu vai 40 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 80 eiro apdzīvotās vietās.
Par ātruma pārsniegšanu no 21 līdz 30 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām naudas sods ir jau divreiz lielāks –
40 eiro, bet apdzīvotās vietās tas tiek vēlreiz dubultots, sasniedzot 80 eiro. Smago automobiļu vadītājiem sods par ātruma pārsniegšanu ārpus apdzīvotām vietām paredzēts 80 eiro, bet apdzīvotās vietās – 160 eiro apmērā.
Pārsniedzot ātrumu no 31 līdz 40 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām, naudas sods paredzēts 80 eiro līdzšinējo
55 eiro vietā, bet apdzīvotās vietās – 160 eiro līdzšinējo 85 eiro vietā. Smago auto vadītājiem sods paredzēts attiecīgi 160 un 320 eiro.
Par vēl lielākiem ātruma pārkāpumiem iespējamais naudas sods tiek ievērojami palielināts. Iepriekš vieglo automobiļu vadītājiem par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 km/h ārpus apdzīvotām vietām bija jāšķiras no 120 līdz 140 eiro, tagad sods paredzēts no 240 līdz 320 eiro, atņemot arī tiesības uz trim mēnešiem.
Savukārt par ātruma pārsniegšanu virs 60 km/h sods ir no 360 līdz 480 eiro līdzšinējo 210 – 430 eiro vietā, atņemot tiesības uz sešiem mēnešiem. Par pārkāpumiem apdzīvotās vietās un ar kravas auto paredzēti attiecīgi bargāki sodi – līdz 1040 – 1400 eiro ar tiesību atņemšanu uz 24 mēnešiem.
