Bērni traumas vasarā gūst katru dienu, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta Zemgales reģionālā centra pārstāvis Kristians Galanders.
Vecāku neuzmanība, nezināšana un pēdējā laika materiālā stāvokļa uzlabošanās ir galvenie cēloņi bērnu traumatismam, uzskata bērnu ķirurgs Egils Lavendelis. Kā liecina ārsta pieredze, pēdējā laikā par pusotru reizi ir pieaudzis traumu skaits, kas rodas, krītot no dažādiem braucamrīkiem. Latvijas reģionos, kur vidēji materiālais stāvoklis ir sliktāks, traumu ir mazāk, bet tās ir smagākas – gūtas vecāku saimniecībās.
Uzbrūk suns
Pagājušajā nedēļā NMP dienesta mediķi saņēmuši trīs izsaukumus kukaiņu kodumu dēļ. Uz slimnīcu aizvests septiņus gadus vecs zēns no Iecavas, kuram iedzēla bite un sākās alerģiska reakcija, informē Linda Geriņa, NMP dienesta Zemgales reģionālā centra galvenā ārsta palīdze.
Mūspusē bērni traumas guvuši arī no suņu uzbrukumiem, stāsta L. Geriņa. Bauskas novada Codes pagastā 11 mēnešus vecs mazulis
8. jūlijā pastaigājās ar māti pa pagalmu, kad klāt pieskrējis pašu suns un spēlējoties uzlecis virsū. Tā rezultātā bērnam brūce galvā un uz sejas. Savukārt 11. jūlijā Bauskas steidzamās medicīniskās palīdzības punktā tika ievests divgadīgs zēns, kurš bija piegājis pie piesieta kaimiņu suņa. Dzīvnieks satraumējis zēna seju un galvu. No traumpunkta ātrās palīdzības brigāde bērnu aizveda uz slimnīcu.
Vecumnieku novada Stelpes pagastā 12. jūlijā sešus gadus veca meitene kāpelējusi pa piemājas trepēm un nokritusi no divu trīs metru augstuma. Gūta galvas trauma. Mediķi viņu nogādāja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. K. Galanders atklāj, ka vasarā kritieni no augstuma notiek katru dienu. Visbiežāk traumas bērni gūst, gāžoties no šūpolēm, velosipēdiem, skrejriteņiem un batutiem.
Ķivere sargā
Uzlabojoties vecāku materiālajai situācijai, ielās parādās aizvien vairāk bērnu ar dažādiem braucamrīkiem, bet bez ķiverēm. Tieši ķiveres ir tās, kas bērnu pasargā no smagām galvas traumām. Jau iegādājoties pirmo skrejriteni, vecākiem vajadzētu radināt bērnus obligāti likt galvā ķiveri, lai veidotos pieradums, uzskata ķirurgs E. Lavendelis. Ir jāapzinās, ka bērns kritīs, tādēļ vecāku uzdevums ir parūpēties par dažādu veidu aizsargu nēsāšanu, lai līdz minimumam samazinātu lūzumu iespējas.
Ārsts uzskata, ka visbīstamākais laiks traumu gūšanai ir pusaudžu pārgalvības gadi, kad gribēšana kaut ko paveikt ir lielāka par varēšanu un seku apzināšanos. Tikpat bīstami ir bērna pirmie soļi, sākot izmantot dažādus braucamrīkus.
Braucot ar velosipēdu, traumas var gūt ne tikai nokrītot. Kad vecāki pērk riteni, jālāgo meitenei piemeklēt atbilstīgu, lai negūtu traumas uz vīriešu riteņa rāmja. Kā arī svarīgi izvēlēties braucamrīku, piemērotu bērna augumam, lai, izstiepjot kājas, varētu sasniegt zemi, iesaka mediķis.
Ķirurgs vērš uzmanību, ka bērnus nevajadzētu pārvadāt uz aizmugurējā bagāžnieka. Tā vietā jāizvēlas speciāls sēdeklītis, jo, pasažierim nogurstot, kājas mēdz ieslīdēt riteņa spieķos. Bērni tādējādi 90 procentu gadījumos gūst apakšstilbu lūzumus un ādas bojājumus.
Piesardzība laukos
Bērnu ķirurgs aicina vecākus būt modriem un pieskatīt bērnus dažādu ballīšu laikā, īpaši piepūšamajās atrakcijās un uz batutiem. «Tā kā ballītēs ir dažāda vecuma bērni, tad ir lielāka iespēja, ka mazākie lēkātāji savainojas un gūst kaulu lūzumus. Lielākie bērni ir pārgalvīgi un rāda, ko māk, nespējot izvērtēt sekas,» uzsver ārsts.
Nonākot laukos, ir svarīgi skaidrot, kā izturēties pret mājdzīvniekiem. Piesardzība jāievēro pie zirgiem un buļļiem, jo tieši šo dzīvnieku spērieni var kļūt par cēloni sāpīgām vēdera traumām, skaidro ķirurgs. Ārsts stāsta, ka suņi uzbrūk dažādas bērnu rīcības dēļ. Piemēram, mazie mēdz mīļot zvēru tā, ka dzīvniekam tas nepatīk, vai arī, neizvērtējot suņa nosvērtību, tiek glaudīts svešs suns, mājdzīvnieks tiek traucēts maltītes laikā vai arī, dauzoties ar suni, kodums ir neapzināts. Mediķis iesaka pat neliela suņa koduma gadījumā doties pie ārsta, lai brūci pareizi apstrādātu un novērstu iespējamo strutošanu.
E. Lavendelis uzskata, ka bērnus jāmudina stāstīt vecākiem par gūtajiem sasitumiem un citu veidu savainojumiem, kas gūti brīžos, kad pieaugušo nav bijis klāt: «Tas mazinās iespēju, ka mikrolūzumi vai citi savainojumi varētu palikt bez ārsta uzmanības, tādējādi ļaujot kauliem saaugt nepareizi vai kā citādi kaitējot bērna veselībai nākotnē.»
PIEREDZES STĀSTI
RALFS, 6 gadi:
– Mājās, kad ciemos atnāk draugi, lēkājam pa batutu. Tam klāt ir aizsargsiets, lai neizkristu laukā. Kad pagalmā peldos mazajā baseinā, velku piepūšamos uzplečus. Pagājušajā gadā nokritu no dīvāna un sasitu galvu. Mamma aizveda uz slimnīcu, bet viss bija labi.
LIĀNA, 12 gadu:
– Vasarā ar septiņus gadus veco brāli Jāni ejam peldēties, staigājam kopā ar draugiem un braukājam ar riteņiem. Ķiveres nevelkam, bet braucam pa ietvēm, nevis ceļu. Tā ir drošāk. Līdz šim neesam sasitušies.
JĀNIS, 11 gadu:
– Pirms mēneša skeitparkā ar skrejriteni saskrējos ar BMX braucēju un sasitu galvu. Bauskas slimnīcā man uzlika četras piecas šuves. Galvā nebija ķiveres. Katru dienu ar draugiem eju uz Bauskas un Bērzkalnu skeitparku. Ar riteni un skrejriteni braucu kādus piecus gadus. Bez sasitumiem un traumām nav interesanti.
EVERITA, 10 gadu:
– Katru dienu braukāju ar riteni pa Bausku. Vienreiz braucu lejā no kalna, nepaspēju nobremzēt un atsitos pret ceļa apmali, tāpēc nokritu. Nobrāzu kāju, mamma uzlika plāksteri, un tagad palikusi rēta. Nelieli sasitumi rodas bieži.
SANDIJS, 10 gadu:
– Jau trīs gadus braucu ar skrituļslidām. Sākumā, kad mācījos skrituļot, vilku aizsargus un ķiveri. Vairs ne, jo ar pilno aprīkojumu ir grūtāk pabraukt, esi smagāks, un zem ķiveres svīst galva. Skeitparkā aizķēros aiz rampas dzelža un savainoju celi. Slimnīcā man uzlika divas šuves. Mamma dusmojas, ka braucu bez aizsargiem, bet rētas daiļo vīrieti.
