Aizraušanās. Sirdslieta – palīdzēt tiem, kas līdzās.
Baušķeniece Renāte Gobiņa savu aizraušanos definē kā «būt brīvprātīgajai, palīdzēt citiem – vienalga, vai tie ir dzīvnieki, bērni, jaunieši, vai palīdzība ir fiziska vai izmantojot savas zināšanas».
Katru kaķēnu stiepusi mājās
Renāte atminas, ka bērnībā katru uz ielas atrasto kaķēnu nesusi mājās, jo gribējies tiem palīdzēt. Meitene trīs gadus strādājusi brīvprātīgo darbu Bauskas dzīvnieku patversmē pie īpašnieka Jāņa Bites. Jauniete bijusi pārliecināta, ka pēc vidusskolas absolvēšanas viņa izmācīsies par veterinārārsti.
J. Bite pat ļāvis vērot, kā rit dzīvnieciņu operācija. «Tad es sapratu, ka veterinārārstes darbs nav priekš manis. Man ļoti nepatika asinis. Tā es šo ideju atmetu, bet vēlme palīdzēt palikusi. Arī augstskolas laikā es daudz kur darbojos kā brīvprātīgā – Labestības dienā, Valmieras sociālajā centrā un citur. Palīdzēšana nav tikai darbošanās projektos un organizācijās. Tās ir arī mazas ikdienas lietiņas, ar ko mēs varam ko mainīt, piemēram, palīdzēt vecākiem cilvēkiem uznest iepirkumu maisiņus,» skaidro jauniete.
Lēnām pie Renātes atnākusi ideja pēc vidusskolas absolvēšanas iesaistīties Eiropas brīvprātīgajā darbā. Viņa bija atradusi projektu Vācijā, tomēr, mammas mudināta, iesniegusi dokumentus Latvijas augstskolās. Vidzemes Augstskolā uzņemta budžeta vietā tūrisma studijās, tomēr visus gadus neesot pametusi doma, ka viņa iesaistīsies brīvprātīgajā darbā.
Uz Rumāniju
Jauniete izvēlējusies Rumāniju, Bukarestē darbojusies projektā «A.C.T.O.R.» («Cultural Association for Theatre and Origami in Romania» – Rumānijas Teātra un origami kultūras asociācija), kas ildzis vienu gadu. Pienākumi bijuši dažādi – doties uz Rumānijas skolām, bērnudārziem un slimnīcām, kur dažādās aktivitātēs mācīt, kā veidot origami, rotaļlietu šovus, veidot tēlus, bērniem slimnīcā palīdzēt aizmirst lik-stas un ļaut izbaudīt bērnību.
Renāte darbojusies kopā ar 27 jauniešiem no visas pasaules, un viens no uzdevumiem esot bijis Rumānijas bērnus iepazīstināt ar savu kultūru. Renāte stāstījusi par Dziesmu un deju svētkiem, Latvijas mežiem, jūru. Mācījusi latviešu dziesmas, dejas, kā arī tradicionālās latviešu zīmes. Galvenā ideja – popularizēt kultūru dažādību, parādīt, ka cilvēki ir atšķirīgi, veidot toleranci, parādot, ka citādāks nenozīmē sliktāks.
Septembra beigās jauniete sākusi strādāt skolās un bijusi ļoti uztraukusies. Tam par iemeslu bijusi valodas barjera. «Skolās bērni māk angļu valodu, bet bērnudārznieki saprot tikai rumāņu. Katru nedēļu devos uz rumāņu valodas kursiem, kur mācījāmies valodu, gramatiku, skatījāmies filmas. Ne vienmēr bērniem galvenais ir valoda, daudz strādāju ar žestiem, mīmiku. Mācīju spēles, dejas un dziesmas. Strādājot daudz reižu jutos pārlaimīga – it īpaši bērnudārzu grupiņās. Pēc mācību stundām bērni nāca pie manis, mīļoja, pat deva bučas,» aizrautīgi stāsta baušķeniece.
Divas rokas – pašai un citiem
Brīvprātīgais gads Renātei sniedzis lielisku iespēju iepazīt pašai sevi. Viņa gadu dzīvojusi kopā ar vēl četriem cilvēkiem un iemācījusies sadzīvot, kā arī runāt par nepatīkamām lietām: «Es esmu no tiem, kuriem viegli runāt par lietām, kas man patīk. Tomēr man ir grūtības runāt par to, kas man nepatīk, jo bail aizskart otru cilvēku. Var apspriest smagākus tematus, bet runāt, nebrūkot virsū. Normāli komunicējot, visas problēmas ir iespējams atrisināt, neaizvainojot līdzcilvēkus. Visa pamatā ir komunikācija,» spriež Renāte.
Jauniete uzskata, ka Eiropas brīvprātīgais darbs ir lieliska iespēja gadu padzīvot ne tikai sev, bet arī citiem. Lai strādātu, nav jābūt nozares profesionālim, jo arī Renātei neesot bijusi iepriekšēja pieredze pedagoģijā. «Eiropas Savienība palīdz ar finansēm, piešķirot kabatas naudu, kas nav īpaši liela, jo tu dodies nevis peļņā, bet gan palīdzēt citiem. Šis ir bijis lielisks gads. Laiks, lai izvērtētu savas prioritātes, vērtības, tā ir iespēja iepazīt lieliskus cilvēkus un vietas,» savus domubiedrus iedrošina Renāte Gobiņa.
Meitene uzskata, ka ikvienam dzīvē ir sava vieta, un savējo viņa cenšas dzīvot pēc britu aktrises Odrijas Hepbērnas vārdiem: «Ar laiku tu sapratīsi, ka tev ir divas rokas – viena, lai palīdzētu sev, bet otra, lai palīdzētu citiem.»
