Ceļosim! Brazīlijas latvieši paaudzēs tur stipru nacionālo identitāti.
Trijiem Iecavas folkloras kopas «Tarkšķi» dalībniekiem – vadītājai Kristīnei Karelei, Laurai Arājai un Sandim Karelim – no 15. jūnija līdz 7. jūlijam bija iespēja latviešu dančus, dziesmas un rotaļas mācīt Brazīlijas latviešiem. Finansējumu ceļojumam Brazīlijas Latviešu draugu biedrība saņēma no Pasaules Brīvo latviešu apvienības.
Negaidīti daudz
Iecavnieku galvenais mērķis bija dalība Jāņu svinībās, kur sapulcējās ap 200 vietējo latviešu un viņu draugu, «Bauskas Dzīvei» stāsta Kristīne. Tās notika Novaodesā, kur mīt liela latviešu kopiena. Otrs latviskuma centrs ir Monteverdes pilsētiņa, kuru savulaik dibinājis latvietis. «Tur mēnesi notiek Ziemas festivāls, kura atklāšanā sniedzām koncertu un sadancojām ar skatītājiem. Bija pasākumi skolās, brīvā laika centros, Austrumeiropas tautu tirdziņā, krodziņos,» saka ceļotāja.
Laura «Bauskas Dzīvei» atzīst – nebija gaidījusi, ka aiz okeāna satiks tik daudz latviešu, kas stingri kopj nacionālās tradīcijas, tik ļoti mīl Latviju un ar dedzīgu interesi iztaujā katru no dzimtenes atbraukušo. «Vairākums satikto bija cilvēki virs 40 gadu vecuma, bet bija arī jaunieši, kas nesen apprecējušies. Arī tie, kas apprecas ar citu tautību cilvēkiem, bērniem māca latviešu valodu un tradīcijas. Ir tādas dzimtas, kuru pārstāvji cenšas atrast dzīvesbiedru citās latviešu ģimenēs, lai saglabātu nacionālās saknes. Viņi pārsteidz ar milzīgo interesi par citiem cilvēkiem – ļoti sīki iztaujāja, kas esam, no kurienes, ko katrs dara, kas mums patīk,» stāsta iecavniece.
Jāņi no jauna
Brazīlijas latvieši daudz pēta vēsturi, viņiem svarīga reliģija, taču daži vien pirms neilga laika uzzinājuši, cik dzīva Latvijā ir Jāņu tradīcija, un nu paši apgūst to no jauna. Tam lieti noderēja «Tarkšķu» vadītie danču vakari, līdzatvestās dziesmu grāmatas.
«Pirmo nedēļu dzīvojām Novaodesā pie goda konsules Brazīlijā Dainas Gūtmanis un viņas māsas,» stāsta Kristīne, «viņas ir ļoti izpalīdzīgas un jaukas dāmas. Trīs dienas pavadījām Riodežaneiro, skaista lielpilsēta, tomēr bijām iebaidīti par drošību. Sanpaulu mūs uzņēma ļoti viesmīlīga ģimene – Varis un Dagmāra Mekši. Kalnu kūrortpilsētiņas Monteverdes prece ir aukstums – brazīlieši turp brauc baudīt eiropeiskus laikap-stākļus, jo gaisa temperatūra dažreiz ziemā noslīd zem nulles.»
Ziema tropos
Ziedošo koku krāšņumu šoreiz nevarēja redzēt, stāsta Laura. Brazīlijas ziema ir gandrīz kā mūsu vasara, augstāk kalnos dienā nav siltāk par plus 15 grādiem, nosmej ceļotāja. «Pārsteigums bija milzu pilsētas, neaptverami, cik tās ir lielas. Panorāmā no debesskrāpja uz visām pusēm redzama tikai pilsēta. Sanpaulu man likās interesantāka nekā Rio, kur iespaidīgākā ir slavenā Jēzus Kristus statuja, bet vēsture jūtama maz,» atzīst iecavniece.
Daba ir īpaši skaista kalnos, bet pilsētās sakoptība un skaistums Ipanemas un Kopakabanas pludmalē ir līdzās netīrībai un nabadzībai, iespaidus atklāj Kristīne. Latviešiem garšojusi uz vietas spiestā cukurniedru sula. Fermā no koka plūkuši milzu avokado, citronus un citus tropu augļus. «Baltādainie tur sūdzas par dedzinošo sauli, ādas vēzi, ko tā nes līdzi, par neizturamo karstumu vasarā. Neparasta likās īsā diena – saule lec ap septiņiem no rīta un riet pirms sešiem vakarā, un pat vasarā tā nav daudz garāka.»
Uz ielas jāuzmanās
Akordeonu un vienu vijoli muzikantiem aizdevis vietējais spēlētājs, bet kokli, otru vijoli, stabules, svilpauniekus un citus sīkākus instrumentus iecavnieki veduši līdzi čemodānā. Lidojumā bija divreiz jāpārsēžas, biļetes trijiem turp un atpakaļ kopumā maksājušas ap 4000 eiro, ko nodrošināja rīkotāji.
Laura iesaka braucējiem uz Brazīliju apgādāties ar ērtiem apaviem un dažādām drēbēm, jo naktīs ir vēsi. Ikdienas izdevumi tur nav mazāki kā Latvijā, turklāt lielpilsētās uz ielas jāuzmanās, lai neatņem telefonu, kameru, neizrauj maku, pieredzē dalās ceļotājas.
«Gājēju pārejas neviens šoferis neievēro, labi, ja uzpīpinot brīdina, ka nestāsies,» iespaidus atklāj Kristīne, «upes un ezeri ir piesārņoti, peldēties tajos nav droši. Bija ļoti aizraujoši Brazīliju redzēt un piedzīvot, jo tik eksotiskā valstī var labāk saprast Latvijas priekšrocības.»
