Bauskas novada Mežotnes pagastā dzīvojošā Ilona Virza-Zariņa aprūpē trīs pūces, kas atrastas ievainotas un bez gādīgas cilvēka rokas nebūtu spējušas izdzīvot.
Liela noņemšanās
Pirmā pūce ģimenes mājās Mežotnē nokļuvusi pērn aprīlī. Ilonas meita Laura putnu atradusi ceļmalā nedabiskā pozā, savainotu. Laura putnu atnesusi mājās. Veterinārārsti pūces cerības uz izdzīvošanu raksturojuši kā mazas, taču ar Ilonas un viņas ģimenes gādību putnēns izveseļojies un drīz atgriezīsies savvaļā.
Sākums bijis grūts. Pūce ir nakts putns – pa dienu tā nekustīgi sēž un vēro apkārtni, bet ap desmitiem vakarā sākas rosība. Pēc veterinārārsta ieteikuma Ilona pirmo dienu no šprices putna mutē pilinājusi cukurūdeni. Pēc divu nedēļu rehabilitācijas pūce bijusi gatava ēst patstāvīgi – mielojusies ar cūkas sirdi, bet atteikusies no vistas un liellopu gaļas. Lai kuņģis būtu gatavs atgremošanai, barību vajag izvāļāt sasmalcinātās vistas spalvās.
Pie delikateses – peles – pūce tiek tad, ja kāda iekritusi slazdā vai suns un kaķis to ir noķēris. Pūce peli notiesā no galvas līdz viduklim, astes galu neaiztiek. Uzturoties aizstiklotā lodžijā, putns naktī medījis taureņus, mušas un kukaiņus. «Noņemšanās ir liela. Pa naktīm pūcēns lido, kaitina kaķus, tiem uzbrūk. Putns no mantu kastes paķer rotaļlietas un met kaķiem, cenšoties tos izprovocēt uz nedarbiem,» par aktivitātēm stāsta Ilona. Nācies pierast pie putna skaļās runāšanas jeb kliedzieniem naktīs. «Izdzirdot tādu skaņu mežā, nez vai es tai vietai tuvotos,» smaidot teic Ilona. Atveseļošanās stadijā pūce ļāvusi sevi glaudīt, laidusies uz rokas, pievakarē sēdējusi uz dīvāna līdzās ģimenes locekļiem un brokastis ieturējusi, sēžot uz krēsla atzveltnes pie Ilonas vīra Edgara.
Būris zem ābeles
Arī divas citas pūces mežotnieces ģimenē nonākušas līdzīgā veidā. Otrais pūcēns bijis savainots un Ilonas gādībā nokļuvis pēc veterinārārsta apmeklējuma. Ilona gādājusi par putna atveseļošanos. Pāris trikus jauniņā iemītniece iemācījusies no pirmās pūces, piemēram, ēst no šķīvja.
Trešā pūcīte Ilonas apgādībā nonākusi pēc kāda puiša palīgā sauciena. Jaunais vīrietis putnu gandrīz sabraucis, tas sēdējis ceļā vidū un nav spējis pakustēties. Pēcāk atklājies, ka lauztas ribas.
Tagad visi putni dzīvo Ilonas vīra būvētā lielā mājā. Edgars ilgi pētījis pūču mājvietas Rīgas Zooloģiskajā dārzā, konsultējies ar putnu pazinējiem un smēlies informāciju internetā. Būra jumts nedrīkst būt caurspīdīgs – pūces meklē augstāko vietu, kur uzlaisties, un, ieraugot pagalma augstos kokus, tās sitas būra konstrukcijā.
Jaunās pagaidu mājas ierīkotas zem lielas ābeles. Te pietiek vietas visām trim pūcēm, lai arī sākotnēji celtne būvēta vienam putnam. Putnu pārlidojumus nevar dzirdēt, spārnus tie vicina bez skaņas. Kad putns jūtas apdraudēts, tas no mutes izdala nepatīkamu smaku un klikšķina ar knābi, biedējot ienaidniekus un cilvēkus.
Jāizvērtē situācija
Ilona ir izdziedinājusi un drīz savvaļā palaidīs trīc pūces, taču veterinārārsti iesaka savvaļā atrastus putnus un dzīvniekus neaiztikt. «Ja pūce atrodas zemē, koka tuvumā, tā mācās lidot. Nevajag par katru cenu to aiztikt. Vienīgais, kā varat palīdzēt, ir uzlikt pūcēnu uz kāda augstāka zara, pasargājot to no klaiņojošiem suņiem vai kaķiem. Tikai tad, kad pūcei savainots spārns, ir vaļēja brūce vai citi bojājumi, vajadzētu vērsties pie daktera,» skaidro veterinārārste Līga Truntika.
Ilona piekrīt ārstei un stāsta: «Mūsu gadījumā visi putni bija savainoti, mēs tiem devām otru iespēju dzīvot, taču aicinu cilvēkus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus un par mājdzīvnieku neizvēlēties pūci.»
