Dzeja no cikla «Nakts pasaka» tiek publicēta, nedēļas nogalē sagaidot Bauskas novada svētkus.
Pie vecās baznīcas Bauskā
Anno 1594
Aiz baznīcas altārdaļas
veca kapliča stāv.
Dārzā zāle tik zaļa.
Un ne dvēseles nav.
Četri gadsimti pagāja,
kopš šis templis bij’ celts.
Sen jau pagātnē palika
muižnieks, bruņinieks cēls.
Tagad valda tik Vēsture
tur, kur baroni dus.
Vecais templis zin’ vēstīt
to, kas bijis, tik kluss.
Glāba vapeņus, uzrakstus
senie mūri aizvien.
Skanot skumīgai mūzikai,
naktī ēnas tur brien…
Baltai kapličai noslēpums
arī ir – kā bez tā?
Zina leģendas, nostāsti,
kāpēc tā, kāpēc tā…
Bruņinieki ar lāpām
gāja priekšā, tad šķirsts.
Tajā Korfs balts kā lapa
no šīs saules bij’ šķirts.
Kļuva brīvs viņš no mājām,
muižām, ordeņiem; viss,
viss, ko Korfs uzglabāja,
būs tik drīz pazudis…
Sen jau kapličā senā
barons, senators dus.
Nav neviena. Tik ēnas
pavadones tam būs…
Vasaras nakts pasaka
Vecā Bauskā nāk nakts.
Vecā Bauskā nāk klusums.
Pārnāk pagātne un nāk
jumtos, ielās, sētās dusēt.
Atkal Bauskā nāk nakts.
Gadsimti kā ēnas klejo,
naktī katrs tumšais kakts
glabā mīklu, spoku, feju.
Līdz ar tumsu nonāk nakts
pāri bruģiem, pāri jumtiem.
Kaut kas burvīgs ir jau sākts –
to mēs klusā naktī jūtam.
Mēness mākoņos kā maks,
spīd kā jaunais vara grasis.
Vecā Bauskā nāk nakts,
ēnas jautri dejot grasās.
Gothards Ketlers parādās,
hercogs Jēkabs, vecais Bīrons.
Nakts. Un ēnas nāk no tās,
dzīrēs nāk kā rēgs vai mironis.
Dāmas arī dejot nāk,
skaistas dāmas baltās kleitās.
Savu balli uzsāk nakts,
Spoku zālē dejo, klejo…
Bet jau vēls. Tik tumša nakts,
saulriets sen jau izkvēloja.
…Pretī ausmai mēness nāk,
Pasaka jau aizlidoja…
