Ministriju pārstāvji un ārlietu eksperti Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē pārsvarā vērtē kā veiksmīgi aizvadītu.
Dažādu jomu atbildīgie kopsavilkumu par prezidentūras norisēm sniedza īpašā seminārā reģionālajai presei, kurā piedalījās arī «Bauskas Dzīve».
Plaša ģeogrāfija
Prezidentūras diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne uzsver, ka Latvijas prezidentūras laikā kultūras programma bijusi iespaidīga, pasākumi rīkoti ne tikai ES robežās, bet arī citās valstīts, tostarp Ķīnā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzina, ka Latvijai pats prezidentūras sākums bijis sarežģīts. Tieši dienu pirms pilnvaru stāšanās spēkā Francijas žurnāla «Charlie Hebdo» redakcijā notika terora akts. Gan šī, gan citu iemeslu dēļ Latvijas prezidentūras laikā tika sasauktas divas ārkārtas sēdes – viena par terorismu, otra – par migrāciju.
Ārlietu ministrijas Austrumeiropas un Centrālāzijas nodaļas vadītāja Lolita Lenkeviča akcentēja padarīto Austrumu partnerībā un sadarbību ar Centrālāzijas valstīm kā prezidentūras prioritātes. Šajā nozarē svarīgi bijuši drošības, izglītības un ilgtspējīgas attīstības virzieni, pasākumi notikuši gan ES un Latvijā, gan arī Centrālāzijas valstīs.
Hibrīdkara draudi
Latvija prezidentūru ir aizvadījusi ar daudziem ieguvumiem, sacīja ārlietu ministrs. Valstij reģistrēts 40% eksporta pieaugums, turklāt kā jaunas eksporta teritorijas plānots apgūt Ķīnu un Japānu. Iebildi, ka par šo plānu dzirdēts skeptisks vērtējums, E. Rinkēvičs komentēja, skaidrojot, ka iecere tiek pilnveidota vairākus gadus.
«Daudzi uzskata, ka šīs valstis ir tālu un mūsu ekonomikai nevajadzīgas, tomēr pašreizējos apstākļos tās drīz būs tuvu un nepieciešamas. Tiesa, ne visi mūsu preci pirks un ēdīs, tāpēc svarīgi izplānot, kā mūsu produkcija tiks reklamēta,» spriež ministrs.
Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja Baiba Braže norāda, ka Eiropas drošības stratēģijā uzmanība ir jāpievērš hibrīdkara, ne tikai tiešiem militārajiem draudiem. «Tā kā pašlaik dzīvojam citā laikmetā, ar sabiedrības domu vieglāk spēlēties. Viens no prezidentūras mērķiem bija veidot sasaisti ar pilsoņiem, lai tie plašsaziņas līdzekļu telpā spētu atšķirt graudus no pelavām,» sacīja B. Braže. Viņa uzskata, ka pašlaik Latvijai nav militāru draudu, bet pastāvīgi tiek ietekmēts sabiedrības viedoklis.
Sarunu prasme
Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES Lauksaimniecības, pārtikas, veterinārijas, meža un zivsaimniecības politikas nodaļas vadītājs, nozares padomnieks, eksperts bioloģiskās lauksaimniecības jomā Aivars Lapiņš stāsta, ka panākt vienošanās viņa pārzinātajā jomā bijis grūti.
«Eiropa ir plašs un garš jēdziens, kur katrai valstij ir savas lauksaimniecības tradīcijas un vēsture, tāpēc bieži nākas meklēt kompromisus. Nereti diskusijas ir visai absurdas,» atzīst speciālists. Latvijas pārstāvji teic, ka prezidentūra vairojusi sarunu prasmes.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis informēja, ka lauksaimniecības diskusijas bijušas kā interešu tenisa spēle: mūsu – viņu, mūsu – viņu, turklāt regulas tiek uztvertas kā politisks process, un to pieņemšanā dažkārt neesot svarīgas lauksaimnieku vajadzības, bet gan tiek lobētas politiskās vai biznesa intereses.
Mājas darbi jāturpina
Lai arī situācija bija sarežģīta, Latvija pēc prezidentūras noslēgšanas ir iesniegusi sarakstu ar 57 projektiem par zināšanu veicināšanu, energotīklu savienošanu, transporta jautājumiem, resursu un vides saudzēšanu.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds kopsavilkumā par prezidentūras veikumu pauda, ka tā bijusi veiksmīga, jo esam sevi parādījuši kā rīkoties spējīgu un savas intereses pārstāvēt varošu valsti.
«Latvijas darba pozitīvā inerce turpinās joprojām, turklāt prezidentūras laikā iniciēta un neformāli sākusi darboties Enerģijas savienība,» uzsvēra lietpratējs. Tomēr viņš teic, ka Latvija nebija izpildījusi visus mājas darbus, proti, gāzes tirgus un energotarifu liberalizācijā vēl jāturpina piestrādāt.
«Mēs ļoti lepojamies ar savu interneta ātrumu, tomēr, lai izveidotu efektīvu e-pārvaldi, vēl priekšā ļoti liels darbs,» teic A. Sprūds. Viņš vērtē, ka kopumā ir daudz labu iniciatīvu, jaunu sakaru, tomēr patieso prezidentūras rezultātu varēšot redzēt pēc diviem vai trim gadiem.
