Saeimā virza grozījumus pašvaldību likumā, kas paredz iespēju deputātiem novada domes un komiteju sēdēs piedalīties ar videokonferences palīdzību.
Vecumnieku novada pārstāvji sarunā ar «Bauskas Dzīvi» apšaubīja, vai šāds tehnoloģiju izmantojums pašlaik būtu lietderīgs.
Slimības gadījumā
Šādu iespēju deputāti varēs izmantot, ja veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties uz attiecīgo domes sēdi un pašvaldības priekšsēdētājs ir noteicis, ka sēdē tiek izmantota videokonference. Videokonferences dalības kārtība būs jānoteic pašvaldības nolikumā.
Kā paredzēts noteikt likuma grozījumos, domes deputāts būs uzskatāms par klātesošu domes sēdē un būs tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēžu zālē, ja viņam tehniski būs nodrošināta iespēja piedalīties domes sēdē ar videokonferences palīdzību, kā arī tiešsaistē dota iespēja balsot elektroniski.
Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis atzīst, ka pašlaik neņemas vērtēt šo ideju. Ar likuma izmaiņām iepazinies, bet uzskata, ka diez vai pašvaldību deputātiem tāda iespēja ir nepieciešama.
Pieslēgums jaudīgs
«Nedomāju, ka tas ir būtiski tāda izmēra pašvaldībām, kādas ir Latvijā. Ja mums pa visu valsti būtu pieci novadi, tad droši vien šādai sistēmai būtu jēga,» uzskata R. Melgailis. Viņš teic, ka tikko sākusi pilnībā darboties sistēma, kam jānodrošina domes sēdes audioieraksti, un jau tās darbības nosacījumi ir noteikti virspusēji – nav skaidrības par tehniskajām detaļām, kāda formāta ierakstiem jābūt, cik kvalitatīviem. Ja tāpat izveidošot noteikumus par videokonferencēm, tad rezultāts var būt neparedzams.
Vecumnieku novada domes vecākais datortīklu administrators Agris Rāgs informē, ka interneta pieslēgums Vecumnieku novada domes telpās ir pietiekami jaudīgs, lai šādu pakalpojumu varētu nodrošināt. Tomēr tā īstenošanai būtu nepieciešams iegādāties jaunas iekārtas. Turklāt problēmas var būt ar interneta pieslēgumu, kāds ir personai, kas piedalās videokonferencē.
«Ja deputāts pieslēdzas no kādas mūsu pagastu pārvaldes, tad nav problēmu, bet no citām vietām – ej nu zini, kāds tur pieslēgums!» teic A. Rāgs. Viņš uzsver, ka videokonferences īstenošana prasīs finanšu ieguldījumus.
Grūti diskutēt
«Laikam esmu konservatīvs, bet pagaidām šādai idejai nepiekrītu,» atzīst Vecumnieku novada domes deputāts, Skaistkalnes vidusskolas pedagogs Gunārs Puziņš. Viņš teic, ka uz domes sēdēm pieaicina dažādus speciālistus un, balstoties uz viņu teikto, deputātiem jāpieņem lēmumi. Šādās sarunās svarīgs ir acu kontakts un klātbūtnes efekts.
Viņš uzskata, ka problēmas var rasties arī tad, ja attālināto dalībnieku skaits pieaug. «Viens vai divi – tas vēl saprotams, bet ja attālināti piedalīsies seši vai septiņi? Ja sāksies diskusija, runās visi reizē – kurš būs tas, kas apturēs liekus runas plūdus? Vai kāds uzņemsies atbildību un atslēgs diskutētāju no līnijas? Kādas sarunas un pretenzijas pēc tam sāksies?» prāto G. Puziņš. Viņš vērtē, ka būs vajadzīgs atbilstīgs dators, interneta pieslēgums un programmatūra katram deputātam. «Tik tikko īstenota iespēja ierakstīt sēdes audioformātā. Vai vajag uzreiz jaunas izmaiņas?» apšauba deputāts.
Bārbelietis Jānis Folkmanis atzīst, ka ideja raisa divējādas jūtas. No vienas puses, videokonference ir kaut kas ļoti mūsdienīgs, ko atļauj rīkot tehnoloģijas. No otras puses, uztrauc drošības jautājumi. «Sēdes nemaz tik bieži nenotiek, un deputātiem tomēr jābūt pienākumam apmeklēt tās klātienē,» uzskata J. Folkmanis. Viņaprāt, izmantojot plaši saziņu ar tehnoloģiju starpniecību, zūd klātienes komunikācijas prasmes kā mūsdienu jauniešiem, kas labprātāk kontaktējas ar mobilā telefona palīdzību, bet personiskā saskarsmē daļai ir grūti sarunāties. «Pieļauju, ka šādu iespēju varētu izmantot tikai atsevišķos un ļoti svarīgos izņēmuma gadījumos,» vērtē J. Folkmanis.
