Ideja par mākslas plenēru «Ar sapni par Iecavu» biedrības «RaDam» dalībniecēm Gitai Kravalai un Gintai Zaumanei radās jau pērn, taču pagāja gandrīz gads, līdz tā bija redzama darbos. Pamanījām, ka publiskajā vidē ir ļoti maz mākslas darbu, kuros atainota Iecava, tās skaistākās vietas un lielākā vides vērtība – agrākais muižas parks un apbūve. Nolēmām situāciju labot.
Projektā izdevās iesaistīt gan profesionālus māksliniekus, gan Iecavas mūzikas un mākslas skolas audzēkņus, gan novada amatiermāksliniekus. Tieši amatieru pēdējā laikā Iecavas novadā kļūst arvien vairāk, un viņu profesionālā varēšana aug. To iedvesmo gan gleznainā apkārtne, gan cilvēku vēlme meklēt radošas izpausmes. Biedrības «RaDam» dalībnieces gandarītas, ka radošumu novadā vairo gan darbnīcas, gan māk-slas lekcijas un novada bibliotēkās rīkotās izstādes.
Piecās plenēra «Ar sapni par Iecavu» dienās jūlija vidū novadā tapa ap 60 darbu, kuri tika izvietoti ekspresizstādē Iecavas vēsturiskajā centrā – agrākajā muižas ēkas vietā uz grāfa Pālena zudušās pils pamatiem. Plenēra noslēguma izstāde būs daļa no jaunās Iecavas mūzikas un mākslas skolas ēkas atklāšanas Grāfa laukumā šī gada rudenī.
Papildu vērtību šim pasākumam piešķīra fakts, ka novada pašvaldība Iecavas muižas parku ar apbūvi ir ieteikusi Eiropas kultūras mantojuma objektu sarakstam. 27. jūlijā plenēra dalībniekiem un citiem interesentiem bija iespēja doties ekskursijā pa Iecavas vēsturiskajām vietām novadpētnieka Andra Kopeikas pavadībā, kā arī noklausīties Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītāja Aigara Urtāna lekciju par Iecavas vēsturi.
Projekts «Ar sapni par Iecavu» īstenots, pateicoties Zemgales plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda un Iecavas novada domes atbalstam. Izstādē izmantots mobilais aprīkojums – teltis un molberti, kas iegādāti par uzņēmuma «Latvijas Mobilais telefons» projektu konkursā iegūtajiem līdzekļiem.
Veiksmīga projekta norise nebūtu iespējama bez biedrības «Arhīvs» un Iecavas hokeja kluba atbalsta, kā arī Iecavas jauniešu, īpaši Montas Zaumanes, brīvprātīgā darba. Ceram, ka arī nākamajā gadā izdosies iegūt finansējumu, lai mākslinieku plenērs kļūst par labu tradīciju Iecavas vārda daudzināšanai un novadnieku radošajām izpausmēm.
