Nereti šķiet grūti pateikt, vai vārdos paustās ir patiesās vērtības. Tomēr tas ir vienkārši – jāpārbauda, vai tam tērē naudu un laiku.
Galvenās jomas, kas Latvijā vieno dažāda vecuma cilvēkus, ir tautas mūzika un dejas, kā arī sports. Dziesmu un deju svētki mūsu valstī allaž ir gada lielākais notikums, bet tā ir tikai kulminācija. Tautas deju ansambļu un koru uzstāšanās un koncerti ir redzamā daļa, ko balsta gari mēģinājumi, gatavošanās, aizrautīgi pedagogi, galvenokārt pašvaldības un Eiropas fondu finansējums, kā arī svarīgākais spēks – simtiem tūkstoši dalībnieku, kas no tā gūst garīgu gandarījumu.
Skatītājus pulcina arī sporta notikumi, ko biežāk bauda pie televizoru ekrāniem, meklējot informāciju internetā un laikrakstos. Lielākā daļa sporto veselības un labsajūtas dēļ.
Vārdos to visu par vērtībām sauc arī valdošās partijas, bet darbos tas tik labi nav manāms. Sakārtoti lauku klubi, dejotājiem un koristiem iegādāti jauni tērpi parasti ir pašvaldības un biedrību, nevis valsts varas veikums. Ja Dziesmu un deju svētkus valdība uzlūkotu kā patiesu vērtību, Mežaparka estrāde būtu viens no skaistākajiem objektiem valstī, maksimāli ērta dziedātājiem un dejotājiem būtu īpaša skatuve.
Par attieksmi pret sportu nav nekādu šaubu, ja vērtē kaut vai atbilstīgu būvju esamību. Vieglatlētikas manēžu vairāk ir gan Lietuvā, gan Igaunijā – ne velti Baltijas valstu vieglatlētikas sacensībās mūsu komanda visbiežāk ir pēdējā. Domāju – ieguldot kaut daļu no Eiropas prezidentūrai atvēlētajiem miljoniem sporta un kultūras būvēs, varēja tapt gan moderns stadions un vieglatlētikas manēža, gan pārbūvēta Mežaparka estrāde.
