Bauskas novada SIA «Uzvara-Lauks» laukos Ceraukstes pagastā svētdien, 2. augustā, sākusies jaunās ražas novākšana, «Bauskas Dzīvei» pastāstīja galvenais agronoms Sergejs Kataņenko.
Šonedēļ labības un ziemas rapšu pļauju plāno sākt arī laukkopji Iecavas un Rundāles novadā.
Graudi mitri
Laika prognoze liecina, ka apstākļi tam būs labvēlīgi – lietu mūspusē nesola līdz nākamās nedēļas vidum, gaisa temperatūra dienā sasniegs pat 30 grādus, arī naktis būs siltas.
Labības vākšana sākta ar agrīno ziemas kviešu šķirni ‘Edvīns’, druvā pirmajā dienā izbraukuši seši kombaini, stāsta S. Kataņenko. Agronoms pagaidām atturas vērtēt graudu kvalitāti, jo pēdējo nedēļu lietus ietekmē augsne ir slapja, līdz ar to arī graudiem liels mitruma daudzums. Taču par birumu sūdzēties nevarot.
Lauku konsultāciju un izglītības centra agronomu vērtējums rāda – pēc labās ziemošanas šogad Zemgales laukos varētu ievākt jaunu rekordražu, turklāt vēsā vasara ļāvusi graudiem briest lēnām, tā sasniedzot labu kvalitāti.
Mūspuses zemnieki gan iepriekš atzina, ka agrīnā un ražīgā šķirne ‘Edvīns’ daudzviet sakritusi veldrē smago vārpu dēļ, taču zudums novākšanas laikā nepārsniegšot 10%.
Novērtē kvalitāti
Graudu labumu jūlijā atzinuši arī mežazvēri – vietām Iecavas novada laukos mežacūkas, brieži un stirnas apēd un izbradā līdz pat desmitdaļai potenciālā lauka ievākuma. Bauskas un Iecavas novada zemnieks Jānis Bite stāsta, ka atsevišķus laukus kopā ar mednieku kluba biedriem pārmaiņus sargā ik nakti, vienlaikus ar infrasarkanās redzamības tālskati 15 ha kviešu druvā saskaitot pat vairāk nekā 30 ēdāju.
«Vienu nakti laukā iepretī motelim «Brencis» vairākās vietās mielojās trīs sivēnmātes ar 26 sivēniem un trijām «auklītēm», pieci brieži un piecas stirnas,» stāsta zemnieks. Brieži nodara vismazāk posta, ar garajām kājām viegli pārbrienot labību un tikai dažviet no augšas noplūcot iekārotās vārpas. Stirnu bariņa sliedi var redzēt arī nākamajā dienā, bet negantākās ir mežacūkas. Sivēnmāte labību pa gabaliņam sagriež vērpetē pie zemes, lai mazie rukši tiktu pie vārpām.
J. Bite rāda pushektāru meža ielokā tieši aiz medību torņa, kur ar kombainu vairs nav, ko pļaut – stiebri, kam vārpas vēl palikušas klāt,
ir piebradāti pie zemes. Līdzās līdzeni piegūlušie veldres laukumi būs ar tehniku paceļami, bet juku jukām sajauktā labība nav novācama. Mežazvēru dēļ nākas zaudēt līdz 10% ražas, taču zemnieks to uzskata par pieciešamu: «Sava vieta dabā ir gan cilvēkam, gan zvēram. Mums daba patīk, tāpēc jārēķinās, ka dzīvnieki grib ēst un izmanto viegli pieejamu barību.»
Tikai aizbaida
Mežazvēri ir izvēlīgi – rudzi tiem īpaši negaršojot, bet cieņā ir maigās, sātīgās kviešu vārpas. Pāri ceļam zied lucerna un āboliņš, taču to dzīvnieki aiztiek maz – graudi ir barojošāki. Ap 15 ha plašo lauku uzstādīti četri medību torņi, kuros ik nakti dežurē mednieki. Katra torņa uzstādīšanai jātērē ap 200 eiro, mednieku klubam ir arī citi izdevumi.
Te nav runas par dzīvnieku iznīcināšanu, bet gan tikai par aizbaidīšanu, atzīst J. Bite. «Mežazvēri ir gudri un piesardzīgi – pazīst gan mehānismu klikšķus, gan reaģē uz gaismu, pamūkot kur kurais. Ja tie neēdīs šajā laukā, aizies pie kaimiņa,» smejas zemnieks, «runa ir par mērogu – graudkopim ar vairākiem simtiem hektāru zaudējums būs nieks, bet, ja zvēri noēd mazā saimnieka vienīgo hektāru, kas iesēts mājlopu barībai, tā ir traģēdija.»
Bojā sienu
Vecumnieku novadā meža dzīvnieki šovasar vairāk kaitējuši sētajiem zālājiem, «Bauskas Dzīvei» stāsta piena fermas «Madaras» vadītāja un lauku konsultante Anita Smilškalne.
«Šogad zālāji bija mežacūku tik sarakti, ka sienu bija grūti sagatavot. Braucot par rakumiem, lauzām tehniku – grābeklim izsita zarus, pļaujamie asmeņi bija pastāvīgi jāasina. Siens nav tik kvalitatīvs, jo ir daudz putekļu un zudumu,» skaidro zemniece, «saraktais zelmenis ir bojāts, redzēsim, kā tas augs nākotnē.»
Šādus zaudējumus kompensē tikai apdrošināšana, teic A. Smilškalne. Viņa uzsver, ka mežacūku skaits jāsamazina arī Āfrikas cūku mēra izplatības dēļ, atzīstot – cilvēki paši vien to veicinājuši, ziemā piebarojot meža dzīvniekus, bet tagad mednieki netiek galā ar skaita regulēšanu. Jau vēstīts, ka Vecumnieku novadā jāievēro biodrošības pasākumi, bet mājas cūkas ir tikai nelielās saimniecībās, jo lielu fermu šajā pusē nav.
