Vecumnieku novada Kurmenes pagastā meža ielokā slejas Silu ģimenes nams «Staši». Iedzīvotāji domā, ka mājas nosaukums nācis no savulaik pagastā mitušajiem poļu muižniekiem, kad viens savam dēlam veco māju uzdāvinājis.
Pārdzīvo karu
Jauno ēku 1927. gadā cēla Stankeviču ģimene, kura 1928. gadā adoptēja teju gadiņu veco Valēriju un atveda dzīvot uz «Stašiem». Viņiem nebija sava bērniņa, bet vēlējušies mantinieku, kas pēcāk apdzīvos māju un apsaimniekos zemi.
Valērija «Stašus» pametusi vien uz diviem mēnešiem kara laikā. Kara laikā «Stašu» piecas ēkas nebija ne sašautas, ne bojātas, nopostīts vien žogs.
«Šeit bija vācu štābs un hospitālis, kur sniedza pirmo palīdzību ievainotajiem karavīriem. Cīņas notikušas trīs kilometru attālumā no mājas, pie Mēmeles, pēcāk uzbrukumi sākušies arī no Iecavas upītes puses. Paši tad bijām prom, mitinājāmies pie laba saimnieka. Ja vajadzēja kādu lietu, nācām pakaļ. Reiz sētā pamanījām, ka lopiņu vairs nav ne aplokā, ne kūtī. Vācieši laikam bija tos nokāvuši un apēduši. Kad pēc kara atgriezāmies mājās, dīķī uzpeldēja rokas, kājas un citas karavīru amputētās ķermeņa daļas. Aizbērām ciet, un tagad tur zied puķes,» piedzīvoto atminas Valērija.
Apprecoties ar Valērijas dēlu Arvīdu, 1982. gadā Silu ģimenē ienākusi Skaidrīte. Abas priecājas – jaukāku vedeklu un labāku vīramāti nevarot vēlēties. «Stašos» visi labi sadzīvojot.
Rūpējas par saimniecību
Tagad Sili trijatā apkopj māju un rūpējas par plašo saimniecību. Istabu esot tik daudz, ka visu ēku neesot iespējams apdzīvot. Reizēm ciemos atbrauc bērni Jānis un Ieva. Vecākais dēls Juris dzīvo puskilometra attālumā un audzē kartupeļus, viņš vecāku mājās ir biežāks viesis.
Agrāk Silu ģimene audzējusi lopiņus, bijušas 30 govis. Pirms sešiem gadiem no lopiņiem atsacījušies un pievērsušies graudkopībai. Sākotnēji ģimenes īpašumā bijuši 47 hektāri zemes, 22 hektārus aizņēmuši meži. Pašlaik 90 hektāru platībā aug kvieši, 62 ha zemes ir pašu īpašumā. Vasaras kviešiem Zemgales māls esot piemērots. Vieglāka un mīkstāka zeme tiekot taupīta dēlam Jurim, jo kartupeļiem mālaina zeme nav piemērota.
Tagad Silu ģimenei ir viena gotiņa, ko mīļi dēvē par «divi vienā». Ģimene esot meklējusi lēnīgāku ragaini, kas nedod daudz piena, lai nevajag bieži slaukt. Sākumā tā arī bijis, taču tagad govs ik dienu dāvā 40 litru piena. Sili lopiņu lutina – tai tiek audzēti ķirbji un kabači, gotiņu baro gan ar āboliem, gan kartupeļiem. No piena top siers un biezpiens, ar ko Sili iepriecina arī kaimiņus. Divos dīķos mīt karpas, kas izaug pat līdz piecu kilogramu svaram. Zivis tiek kūpinātas pie mājas esošajā kūpinātavā, tāpēc tās varot kārtīgi saēsties.
Bauda meža tuvumu
Dārzā briest burkāni, bietes, zirņi un citi dārzeņi, veikalā jāpērk vien maizīte. Ja dienas būtu garākas, varētu paši to cept vasaras virtuvītes maizes krāsnī.
Meža ieskautajā pagalmā valda miers un klusums. Šad tad parādoties kāds jenots, ko četri medību suņi ātri vien iztrenkājot. Pļavās manītas dzērves un peļu vanagi. Biežs ciemiņš ir vientuļnieks stārķis, kas iztiek bez ligzdas. Meža izcirtumā aug lielas avenes, šur tur manītas kazenes, kam saldās ogas gan līdz galam nenogatavojas.
Vecā 12 metru dziļā aka savulaik izmantota kā ledusskapis. Ūdens turējies zemu, tāpēc nereti tajā ielaista alumīnija kanna ar gaļu, zivīm un citiem pārtikas produktiem. Jaunajā akā karsta kriteņu dēļ ūdens divreiz pazudis. Dažreiz kļūstot bail, ka arī māja var nozust pazemē, jo klīst nostāsti, ka dīķī, kurš izveidojies kritenes vietā, agrāk noslīcis bullis.
