Vecumnieku novada Skaistkalnē ceturtdien, 6. augustā, Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas nodaļa organizēja semināru par jauniem virzieniem uzņēmējdarbībā.
Semināra dalībnieki tikās ar trim novada saimniekiem. Draudzīgā gaisotnē viņus sagaidīja lauku mājās «Upescelmiņi», zemnieku saimniecībā «Baltiņi» un daudznozaru uzņēmumā «Mačeni».
Ne vienmēr vajag daudz
«Es nekad nerīkošu masu pasākumus, bet gan koncentrēšos uz mazām grupām,» semināra ievadā atklāj lauku mājas «Upescelmiņi» īpašniece Eleonora Maisaka. Viņas pieredze gadu gaitā ieguldīta daudzos mūsu novadu mazajos lauku uzņēmumos. Eleonora turpina vadīt LLKC Bauskas nodaļu, palīdzot valsts mēroga tīkla iespējas apgūt vietējiem lauksaimniekiem.
E. Maisaka uzsver – katrs cilvēks ir personība, bet lielās grupās zūd individuālā pieeja, kuru saimniece pazaudēt nevēlas. Viņa teic, ka ir dažādas iespējas, kā uzlabot tūrismu laukos.
«Skaistkalnē ir daudz tukšu māju, kurām nepieciešami daži uzlabošanas darbi, lai tās varētu izīrēt kā naktsmītnes,» iesaka E. Maisaka, «arī mans bizness nav liels, bet nopelnīt var, piemēram, kaut vai lai iegādātos malku ziemas apkurei. Lai izveidotu biznesu, nav jāražo lieli daudzumi. Cilvēki alkst arī vienkāršākus, sirsnīgākus pasākumus – stāstu vai anekdošu vakarus.»
Atspēriena kapitāls
Skaistkalnē bija ieradušās floristes no Vecumniekiem Ineta Kanna un Kristīne Kuzma, kuras dažādus LLKC mācību seminārus apmeklējot jau no to pirmsākumiem. Viņas Līgosvētkiem pin ziedu kroņus, Ziemassvētkiem adventes vainagus, kā arī izpilda citus floristikas darbiņus. Savas prasmes viņas turpina uzlabot pie amata meistares Līgas Lauriņas turpat Vecumniekos.
Inetai aizraušanās ar ziediem sākusies jau agrā bērnībā, kad vāzē izkārtojusi puķes, pievienojot dažus zaļumiņus: «Pēc tam saņēmu tik daudz komplimentu, ka tas joprojām ir palicis atmiņā.»
Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai abas floristes, sevi dēvējot par «Rūžiņām», pērn novembrī paņēmušas starta kapitāla bezprocentu mikrokredītu, kas bijis jāatmaksā sešu mēnešu laikā. Floristes uzskata, ka šādi semināri un apmācības lieti noder, lai gūtu jaunas idejas un zināšanas veiksmīgai komercdarbībai.
Loģistika jāuzlabo
Viens no semināra pieturas punktiem bija zemnieku saimniecība «Baltiņi», viena no novada lielajiem laukkopības produkcijas ražotājiem. Pētersonu ģimenes tīrumos audzē graudus, bet tikpat nozīmīgs virziens ir bagātīga dārzeņu sortimenta ražošana un piegāde galvaspilsētas un tās tuvējās apkaimes tirgum.
Tirdzniecības daļas pārstāvis Mārtiņš Pētersons iepazīstināja ar lauku uzņēmuma darbību, uzsverot – lai veiksmīgi varētu pārdot saražoto, visam ir jābūt labā kvalitātē jau no stāda iedēstīšanas, rūpīgi jāvada stādu izraudzīšanās, audzēšanas, glabāšanas, fasēšanas un visbeidzot loģistikas un transporta posms.
Pēdējais latviešu zemnieku saimniecībām esot vissliktākajā līmenī, atzīst M. Pētersons. Dažkārt uz piegādes vietu nākoties aizvest vien pāris kartupeļu maisu, kas, salīdzinot benzīna patēriņu un iepirkuma cenu, nav izdevīgi. Laikā, kad zemnieku saimniecība «Baltiņi» produkciju sūtījusi uz lielveikaliem, pasūtījumi dažkārt saņemti vien dienu iepriekš, un tas tikai parādījis, ka zemnieku saimniecībām ārkārtīgi svarīga ir precīzi izstrādāta loģistika.
Salīdzina darāmo
Skaistkalnietis uzteic mācību semināru rīkošanu, kuros zemnieki, īpaši jaunie uzņēmēji, var dalīties pieredzē. «Vēl labāk, ja mācības rit nepiespiestā gaisotnē kā šoreiz,» smaida Mārtiņš.
Daces Stankevičas daudznozaru saimniecībā «Mačeni» semināra dalībnieki iepazinās ar saimniecības piedāvājumu, izstaigāja muzeju, apskatīja senlietu krātuves, atpūtas kompleksa ēku. Apmeklējuma laikā varēja iepazīt, kā un kas īsti notiek lauku uzņēmumā. D. Stankeviča gan secina, ka tikšanās laiks esot bijis salīdzinoši īss. «Šie semināri dod ieskatu uzņēmējdarbībā, kā arī iespēju tikties ar līdzīgi domājošiem. Piemēram, šajā seminārā bija dalībnieki, kas paši nodarbojas ar tūrismu, tādējādi viņi var redzēt, kas notiek citur, kādas idejas tiek īstenotas, un apmainīties ar pieredzi. Arī man bija interesanti dalībniekus iepazīstināt ar savu saimniecību,» stāsta «Mačenu» saimniece.
Rod jaunas alternatīvas
Skaistkalniešu pieredze rāda, ka labi kopta lauku sēta var kļūt par tūrisma objektu, piedāvājot skaistu un tīru vidi. Savukārt apmeklētāju regulāra ierašanās palīdz pārdot un popularizēt vietējo produkciju gan atpūtas vietas saimniekiem, gan kaimiņiem. Zemnieki atzīst – tam tikai vajadzīga vēlme sadarboties, veidojot dažādu produktu grozus. Turklāt ciemiņu saviem draugiem vēstītā «mutvārdu reklāma» ir ļoti iedarbīga un atved jaunus klientus.
Semināra dalībniece Inga Siliņa pavasarī Vecumnieku novada Iniciatīvu un aktivitāšu centrā apmeklēja nodarbības par uzņēmējdarbību laukos. Lai gūtu papildu pieredzi, viņa nolēmusi apmeklēt arī šo semināru: «Bija interesanti redzēt novadnieku darba ritmu. Zināšanas noder ikdienā, saprotu, ka arī dziļākajos nostūros var izdomāt kādas alternatīvas, kā veidot uzņēmējdarbību.»
Līdzīgās domās ir semināra dalībniece Sandra Filipsone no Iecavas: «Esmu iepazinusies ar lieliskiem cilvēkiem. Tā varēju izrauties no ikdienas darbiem, uzzināt daudz ko jaunu.»
