Baušķeniece Ginta Sirmane, mammas iedvesmota, vidusskolas laikā devusies dabā, apbruņojusies ar savu pirmo putnu noteikšanas grāmatu. Drīz vien Ginta iestājusies putnu vērotāju biedrībā un apmeklējusi tās rīkotās Putnu dienas, kad kopā ar profesionāļiem vērojusi mazos lidotājus.
Ierauga retumu
«Putnu vērošanu apguvu pamazām. Tagad, ejot pa ielu, vairs nespēju nepievērst uzmanību, un klausos,» stāsta Ginta. Patiesi, kad sarunas laikā pār mūsu galvām pārlido melns putns, jauniete nosaka: «Tas ir krauklis. Daudzi jauc ar vārnām.»
«Putnu vērošana ievelk azartā. Daudzi šīs nodarbes dūži pat sacenšas savā starpā. Kad es dodos vērot putnus, blociņā pierakstu, kādas sugas esmu redzējusi. Pagājušogad vēroju putnus Bērstelē Rundāles novadā, kad pamanīju kādu plēsīgo putnu. Tos es tik labi nepārzinu, tāpēc to nofotografēju un ieliku mājaslapā dabasdati.lv. Tur zinātāji pie manas fotogrāfijas pierakstīja, ka putns, kuru redzēju, ir vidējais ērglis. Viņš Latvijā neligzdo, turklāt ļoti reti ielido. Tā nu esmu viena no retajiem, kam ir paveicies šo putnu novērot,» stāsta Ginta.
Uzskaita vairākkārt
Reiz augstskolas zooloģijas pasniedzējs piedāvājis piedalīties naktsputnu griežu uzskaitē. Tas nozīmē, ka ar kartēm un papīriem no 11 vakarā līdz trijiem naktī jādodas dabā, jāatzīmē biotopi un vietas, kur griezes dzied.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība veido ligzdojošo putnu atlantu. Tas esot sarežģītāk – jāzina, kur putns ligzdo, un īsā laika periodā uzskaite jāreģistrē četras reizes. Visa Latvija sadalīta 2×2 kilometru kvadrātos, kuros brīvprātīgie uzskaita lidoņus. Tā varēs uzzināt, kādas sugas un cik putnu Latvijā ir. Putnu sugu skaits lēnām aug – nu jau ir 373, atklāj Ginta. Vieni no Latvijas vispopulārākajiem putniem ir žubītes – uz vienu Latvijas iedzīvotāju tādas ir trīs.
Šogad Ginta jau otro reizi bijusi Nagļu zivju dīķos. Pavasarī redzējusi, kā tur tiek apgredzenoti pīlēni, vēlāk piedalījusies nomedīto pīļu uzskaitē. Viņa citē ornitologu Jāni Vīksnu – medības ir nepieciešamas, lai nezāģētu zaru, uz kura paši sēžam. Proti, visu, kas tiek uzskaitīts, var arī salīdzināt, vai kaut kas nav nogājis greizi. Ja nomedī maz putnu, tas nozīmē, ka viņiem ir slikti gājis ar ligzdošanu. Nomedītajām pīlēm reģistrē sugu, dzimumu, vecumu, svaru un spārnu garumu. Dati tiek sūtīti uz Bioloģijas institūtu. Pīļu skaita mazināšana medībās ir kā dabiskās mirstības aizvietotāja, jo tad tās nebadojas un var labāk dzīvot, turklāt rezultātā putnu skaits nesamazinās.
«Zobārsta» dziesma
Tagad Ginta izmanto grāmatu «Collins Bird Guide», par kuru veikalā savulaik atstājusi 18 latus. Tā ir putnu vērotājam ļoti noderīga grāmata – visi putniņi uzzīmēti, pamanāmas to detaļas un atšķirības, ir apraksti – ko putns ēd, kur ligzdo, kā skan tā dziesma. Ginta apmeklējusi ornitologa Andra Avotiņa putnu noteikšanas mācības, kur savu grāmatu papildinājusi ar noderīgām piezīmēm – «šim dziesma skan kā esesietim», «zobārsts», «krūmu ķauķis – Abrenes ķauķis».
Putnu vērotāja ir piedalījusies sacīkstēs «Torņu cīņas». «Diennakts ir jāpavada tornī, kur ir jāvēro un jāpieraksta pamanītie putni. Kurai komandai vairāk, tā uzvar. Krāpties nevar, jo vismaz trim vienības dalībniekiem pamanītais vai saklausītais putns ir jāredz vai jādzird. Ja putnu novēro tikai viens, tad to var pierakstīt tikai tad, kad vēl divi to pamana. Putnu skaitā palikām vieni no pēdējiem, jo mums traucēja laikapstākļi – no meža neko nevarējām dzirdēt. Kopā «savācām» ap 60 sugām. Prieks, ka redzēju vistilbi, jo tā parasti slēpjas. Manā komandā bija ļoti zinošs kungs, kurš pēc vistilbes novērošanas pateica, ka šī suga te nav redzēta 40 gadus,» priecājas Ginta.
Tiem, kas vēlas izmēģināt putnu vērošanu, jauniete iesaka dabā būt klusiem, izvēlēties apģērbu, kas nečab, kā arī paņemt līdzi binokli, fotokameru un putnu noteikšanas grāmatu.
