Valsts budžetu nākamajam gadam glābs degviela un alkohols, jo tiem domāts palielināt akcīzes nodokli. Vienojušies paaugstināt šīs nodevas likmi degvielai, tas ļaušot papildus iekasēt aptuveni 12,5 miljonus eiro.
Akcīzes nodoklis ir papildu patēriņa nodoklis līdztekus pievienotās vērtības nodoklim precēm, kas nav pirmās nepieciešamības un kuru padārdzināšanās neskar maznodrošinātos. Esmu pārliecināta, ka degviela pašlaik jau kļuvusi par pirmās nepieciešamības preci un akcīzes nodokļa paaugstināšana tai ietekmēs dzīves kvalitāti plašā spektrā, skars arī maznodrošinātos. Piemēram, uzņēmums «Lielzeltiņi» sola strādniekus no Bauskas, Misas, Iecavas vest uz darbu Ķekavā un atpakaļ uz firmas rēķina. Cik ilgi tas būs iespējams, ja ceļas cena degvielai? Daudzi uz darbu no Bauskas, Iecavas, Vecumniekiem brauc ar automašīnām vai sabiedrisko autobusu, jo laiki, kad katram darbavietu pie mājas varēja nodrošināt, ir beigušies. Atkal belziens pa maciņu. Vakar jau uz ielas dzirdēju kārtējo spriedēju: «Cik nopelnīšu, tik nobraukšu benzīnā. Vai atmaksājas strādāt? Labāk sēdēt uz bezdarbnieka pabalsta.» Degvielai sadārdzinoties, autobusu biļešu cenas diez cik ilgi nenoturēs arī pasažieru pārvadātāji, tātad – degvielas akcīzes paaugstināšana skars maznodrošinātos.
Ar paziņu spriedām, ka pēc būtības arī mitekļa apsildei un pavardam domātā gāze nav nekāda luksusa manta, par ko mūsu platuma grādos būtu jāmaksā akcīze. Kažokādām, briljantiem varētu uzlikt akcīzes nodokli vai, kā tviterī kāds ierosinājis, – palielināt akcīzi ieročiem, munīcijai un azartspēlēm, bet ne jau degvielai! Nav budžeta veidotājiem ne laika, ne vēlmes iedziļināties šajā tēmā, izšķirojot to, kas patiešām ir vai nav pirmā nepieciešamība ļaužu ikdienā. Un droši vien lobijs no luksus mantu pircējiem ir pavisam citā svara kategorijā nekā Rīgā strādājošai baušķeniecei no Salātu ielas daudzstāvu nama.