Bauskas pilī 28. augustā notika senās mūzikas grupas «Duo Repicco» atklātais ģenerālmēģinājums. Koncertu varēja apmeklēt bez maksas.
Grupa Bauskas pils rezidencē pavadīja nedēļu, iestudējot jaunu koncertprogrammu. Vēlāk viņi to atskaņos Ambronē senās mūzikas festivālā Francijā, kā arī Itālijā, Ungārijā, Rumānijā. Jaunie mūziķi viņnedēļ uzstājās arī mākslas muzejā «Rīgas Birža».
Duetu nodibina Londonā
Grupā «Duo Repicco» spēlē lautists Jadrans Dunkumbs un vijolniece Kinga Ujzazi. Bauskas pilī viņi iestudēja 17. gadsimta itāliešu komponistu baroka mūzikas pro-grammu. «Bauskas Dzīve» pirms koncerta intervēja izpildītājus.
Jadrans studē seno mūziku Trosingenas Mūzikas akadēmijā Vācijā, bet Kinga ir absolvējusi Londonas Karalisko mūzikas akadēmiju. Abi satikās Londonā un šogad nolēma piedalīties Eiropā nozīmīgākā – Ambronē senās mūzikas – festivāla atlases konkursā. Viņi iekļuva sešu labāko grupu vidū. Veiksme konkursā duetam sniedza iespēju pavadīt vienu nedēļu kādā radošā rezidencē. Ambronē festivālu centrs sadarbojas ar Rīgas senās mūzikas centru, kas piedāvāja grupai «Duo Repicco» rezidentūras vietu Bauskas pilī. Šovasar pirmie rezidenti Bauskā bija Nīderlandes mūziķu apvienība «Seconda Pratica», kuras koncertu jūlijā daudzi klausītāji novērtēja kā vasaras mūzikas dzīves izcilu notikumu.
Vācijā draudzējas ar latviešiem
Sarunā ar lautistu Jadranu un vijolnieci Kingu piedalījās arī Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Justīne Zaķe un muzejpedagoģe Renāte Gobiņa. Pils muzeja viesmīlīgās pārstāves jau bija paguvušas sadraudzēties ar rezidentiem.
Abi mūziķi apgalvo, ka Bauska ir burvīga mazpilsēta, bet Latvija – zeme, ko ir vērts iepazīt. Stāsta Jadrans: «Trosingenas mūzikas akadēmijā mācās daudz latviešu. Viņu vidū man ir draugi – atvērti, interesanti un talantīgi jaunieši. Tieši viņi radīja pirmo priekšstatu par jūsu zemi. Es daudz ko jau zināju par Latviju un tās mūzikas dzīvi. Atbraucu un pārliecinājos, ka viss ir tieši tā, kā biju domājis. Šeit man ļoti, ļoti patīk. Es un Kinga peldējāmies Mūsā. To mums ierādīja horeogrāfe Stella Upaciere no Rīgas Senās mūzikas centra, kura viendien bija atbraukusi man un Kingai mācīt seno deju soļus. Nekādi izcilie audzēkņi nebijām, toties jautri pavadījām laiku. Mēs aizbraucām arī uz Rundāles pili un piedalījāmies fotosesijā, ietērpušies baroka laikmeta kostīmos.»
Kingai šis bija Latvijas otrais apmeklējums. Vijolniece 2010. gadā pirmo reizi ieradās Rīgā Eiropas Savienības baroka orķestra sastāvā, kas koncertēja galvaspilsētas dievnamos. Arī Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā studē jaunieši no Latvijas. Kinga gan nevienu nepazīst, bet zina, ka akadēmiju ir absolvējusi rīdziniece akordeoniste Ksenija Sidorova. Vijolniece teic, ka šajā augstskolā studē vismaz 50 dažādu tautību jauniešu. Radošiem cilvēkiem multikulturāla vide šķiet ļoti iedvesmojoša.
Notis meklē internetā
Aizvadītās nedēļas karstumā visi logi Bauskas pilī bija atvērti. Līdz pat vēlam vakaram pagalmā atbalsojās senās mūzikas maigie akordi, jo katru dienu daudzas stundas Jadrans un Kinga veltīja jaunās koncertprogrammas apguvei. Par muzikālo fonu priecājās gan apmeklētāji, gan pils muzeja darbinieki.
Koncertā Bauskas pilī un muzejā «Rīgas Birža» duets atskaņoja 17. gadsimta mazpazīstamu itāliešu komponistu mūziku. Jadrans un Kinga uzsver, ka mūsdienās izpildītājiem nav nekādu problēmu sameklēt senus manuskriptus ar nošu pierakstiem. Internetā lielākoties tie pieejami bez maksas. Vēl pirms dažiem gadu desmitiem mūziķiem vajadzēja braukt uz Eiropas lielākajām nošu bibliotēkām un arhīviem, kas aizņēma daudz laika un pūļu.
Kinga spēlē autentisku baroka vijoli, bet Jadrans – lautas paveidu, kura nosaukums ir teorba. Tas ir pamatīga izmēra instruments ar dobju skaņu, ko būtu visai sarežģīti un dārgi pārvadāt lidmašīnā, tādēļ mūziķis teorbu aizņēmās no Rīgas Senās mūzikas centra.
Pēc koncerta Rīgā dueta dalībnieki devās uz mājām. Jadrans aizlidoja uz Norvēģiju, bet Kinga – uz Ungāriju. Viņa dzīvo Budapeštā. Jadrans ir horvāts. Savulaik viņa vecāki no Horvātijas pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Norvēģijā. Jaunietis ir gana labi iepazinis ziemeļvalsti un zina, ka norvēģu dižā literatūra daudziem asociējas ar rakstnieku Knutu Hamsunu, bet pasaules apceļošana – ar pētnieku Tūru Heijerdālu. «Tomēr es nejūtos kā norvēģis, lai gan neskumstu pēc dzimtenes,» viņš secina.
