Valsts lēmusi par papildu 7,6 miljonu eiro piešķiršanu Krievijas embargo iedragātajai piena nozarei, taču mūspuses zemnieki teic, ka labāks glābiņš būtu pārstrādes un produktu mārketinga attīstīšana.
Zemnieku saeimas pārstāvji lēš, ka bez nopietna valsts atbalsta jau nākamgad Latvijā varētu bankrotēt līdz pat trešdaļai tagadējo piena fermu, turklāt lielākam riskam pakļautas mazās un vidējās ražotnes. Process jau esot sācies Somijā un Igaunijā, kur piena ražotāji arī smagi cietuši no ekonomiskajām sankcijām.
Subsidē ar graudiem
Tuvu lēmumam par piena devēju likvidēšanu ir dažu desmitu gotiņu turētāja Bauskas novadā, kura nevēlējās publiskot savu vārdu. Zemniece gan atzīst – no svara arī tas, ka jaunā paaudze nepārņems ražošanu, bet pašai jau sāk pietrūkt spēka to vadīt, cīnoties ar finanšu grūtībām. Pussimta hektāru zemes apstrādi solījies pārņemt kaimiņu saimnieks – Zemgalē iekoptas platības ir pieprasītas.
Lielākas saimniecības pārstāvis «Bauskas Dzīvei» atzīst – piena ražotni patlaban stutē ar graudu nozares ieņēmumiem. Kopā ar partneri Bauskas un Iecavas novadā strādājošais zemnieks skaidro – pamatīgi izrēķinājuši, ka ir vērts savilkt jostu un pārciest kārtējo grūto posmu, jo «Latvijas kvalitatīvais piens atkal būs tirgū vajadzīgs».
Pārmet tirgotājiem
Vecumnieku novada Bārbeles pagasta piena fermas līdzīpašnieks Mārtiņš Mediņš dziļi nopūšas, taču nepadodas: «Pašlaik ir ļoti smagi, taču centīsimies izķepuroties, līdzīgi kā visas iepriekšējās krīzes. Esam uz robežas, turklāt ne tikai materiāli, bet arī fiziski un morāli – mums nav graudu, ar ko balstīt piena ražošanu, un fermā jāstrādā katru dienu. Ja tam pievienojas stress par nesaņemtajiem maksājumiem un paša parādiem piegādātājiem, spēki šķiet izsmelti.»
Mārtiņš bažījas, vai Baltija Eiropai kā ražošanas zona nešķiet nevajadzīga konkurente: «Nevaram mēroties spēkiem, ja saņemam daudz mazākus maksājumus. Pašlaik lielās valstis ļoti spiežas iekšā ar saviem lētākajiem produktiem. Pircējiem tad vairs nav svarīgi, ka mūsējie ir kvalitatīvāki un vērtīgāki, izvēli noteic cena.»
Bārbelietis uzskata – daļa vainas te jāuzņemas tirgotājiem: «Pie mums piena cena veikalos nav samazinājusies, un valdība neiejaucas, uzliekot uzcenojuma ierobežojumu, kā tas ir citviet Eiropā.»
Zīmolu saglabā
Mārtiņš Mediņš piebilst, ka degvielas, barības un citu izejvielu piegādātāji tagad uzreiz pieprasa fermai samaksāt par savu preci, vairs nepaļaujas uz pēcmaksu. Iepriekš stingri atbalstījis kooperatīvu «Trikāta», kam augusta sākumā sākts maksātnespējas process par parādiem zemniekiem, M. Mediņš tagad saka – pienu nodod Bauskas rūpnīcai «Baltic Dairy Board», cerot uz tās darba sākšanu rudenī. Jau vēstīts, ka ar Eiropas fondu atbalstu bijušajā «Bauskas piena» ražotnē top moderna rūpnīca ar inovatīvām iekārtām un produktiem. Šogad sākotnējiem īpašniekiem pievienojušies Krievijas investori, ziņo aģentūra LETA. Firma iepriekš saucās «Sigilo KV», tās galvenais darbības virziens bija piena savākšana un nogādāšana Lietuvas pārstrādātājiem.
M. Mediņš uzsver – valstij jāatbalsta zemnieku kooperatīvu dibinātā rūpnīca «Latvijas Piens» (LP), kas ir zīmola «Trikāta» turētāja. Jau vēstīts, ka LP ieguldītāju vidū ir arī kooperatīvs «Latraps», kas piedāvājis nopirkt kooperatīva «Trikāta» daļas LP. «Latraps» dalībnieku vidū ir vairāki Bauskas, Rundāles, Iecavas novada zemnieki.
Protestēs Briselē
Zemnieki norāda – valstij vairāk jāstrādā, lai Latvijas un kaimiņvalstu zemniekus sadzirdētu Eiropas institūcijās.
Lietuvā notikušajā Baltijas valstu piensaimniecības kooperatīvu vadītāju sanāksmē 20. augustā tika nolemts rakstīt kopīgu vēstuli Eiropas Komisijas lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, aicinot sniegt īpašu atbalstu kooperatīviem. Piensaimnieki vienojās veidot vienotu zīmolu Baltijas valstu piena produktiem.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome vēsta, ka ap 100 Baltijas valstu pārstāvju piedalīsies Eiropas lauksaimnieku organizācijas «COPA-COGECA» protesta akcijā Briselē 7. septembrī.
Kooperatīva «Pienupīte» vadītāja, Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes locekle Mirdza Feldmane uzsver: «Normatīvajos aktos jāiestrādā godīgas ienākumu sadales princips pārtikas ražošanā starp visiem ķēdes dalībniekiem – ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem. Manuprāt, zemniekam būtu jāsaņem 30 – 40% no veikala cenas, atlikušo proporcionāli sadalot starp pārstrādātāju, tirgotāju un valsti ar pievienotās vērtības nodokli.»
