Kāds ir ievākums no laukiem un dārziem vasarā ar savdabīgajiem laikapstākļiem?
Rekords nav pārspēts
Raimonds Kazbuķis no saimniecības «Mūrnieki» Rundāles novada Viesturu pagastā:
Manā saimniecībā novākti, nodoti un daļa nolikta glabāšanai gan graudi, gan rapši un pupas. Gaidām naudu, taču biržā cena ir zema. Šogad ražas rekords no 2008. gada nav pārspēts. Togad rapši bija virs 5 t/ha, šogad ir mazāk. Graudi ir tuvu rekordam, kaut 2008. gadā bija lielāks kopievākums un lielāka cena. Vai šogad rezultāts būs finansiāli labāks, to pateiksim tad, kad pārdosim graudus.
Šogad bija īpatnības ar graudu kvalitāti – «Mūrniekiem» 25% graudu bija A grupa, pārējais – B, bet lopbarība nebija neviena krava, pateicoties precīzajai mēslošanas sistēmai. Tomēr tas bija par galvastiesu zemāk nekā pērn, kad nodevām A un A+ grupā. Citviet bija lauki, kur pārsvarā izaugusi lopbarība, tam varētu būt trīs iemesli – vēsais laiks un saules trūkums, kā arī nepietiekams mikroelementu un slāpekļa mēslojums.
Pavisam neveiksmīga Zemgales auglīgajai zemei ir vietējā ziemas kviešu šķirne ‘Edvīns’ – pērn izsala, šogad sagāzās veldrē pie pirmā lietus, kvalitāte – labi, ja B grupa. Vācu šķirnes ir labākas gan ziemcietības, gan noturības ziņā.
Pupas sējām pirmo gadu, ievācām ap 4 t/ha. Sausuma dēļ augšējie ziedi nobira, nobrieda puse stiebra, iznākums ir apmierinošs. Esam jau aparuši zemi, nākamnedēļ sēsim ziemājus.
Par desmitdaļu mazāk
Egils Druviņš, zemnieku saimniecības «Liepziedi» pārstāvis Iecavas novadā:
Pavasaris dārzeņiem šogad bija pasmags, vēss, bija ilgāk jāsilda apkurināmās gurķu siltumnīcas. Kabači laukā brieda lēnāk, tomēr jūlijs un augusts augšanu izlīdzināja. Kopumā raža gurķiem un kabačiem ir ap 10% mazāka nekā pērn, taču finansiāli to nedaudz kompensēs mazliet augstāka vidējā cena.
Laistīšana un piebarošana ritēja tāpat kā citus gadus, jo ar pliku ūdeni nekas neaug. Apsildei izmantoju limitētu malkas daudzumu, jau tagad esmu iegādājies kurināmo nākamajam gadam, lai malka būtu sausa. Apkurināma ir puse no aptuveni 5 ha segto platību.
Sezonas rezultātu varēs pateikt rudens beigās, jo septembrī gurķi vēl ražo. Samazinājums nav nopietns, tas saimniecībai nekaitēs. Turpinām sadarbību ar lauksaimniecības kooperatīvu, tikai kopīgi organizējot pārdošanu, varam turpināt ražot apstākļos, kad ienāk tik daudz dārzeņu no Polijas un Ukrainas. Vietējo garšu un aromātu pircēji novērtē arvien vairāk, taču tikai tikmēr, kamēr cena ievestajai produkcijai nav divreiz zemāka nekā latviešu gurķiem. Tirgū liela ietekme ir cilvēku maksātspējai.
Vairāk bojātu augļu kokā
Māris Kaminskis, bioloģiskās augļkopības saimniecības «Dzērves» pārstāvis Vecumnieku novada Valles pagastā:
Vasaras laikapstākļi ar vēsumu sākumā un mitrumu beigās bioloģiskajā saimniecībā, kur neskraida ar miglotāju, bet paļaujas uz dabu, atnesuši normālu ražu, vienīgi augļi vairāk bojājušies jau kokā. Vasaras šķirnes – āboli un bumbieri – ir garšīgas, nedaudz kraupis uz dažiem āboliem, bet cilvēki tam nepievērš tādu uzmanību, jo saprot – tas ir simtprocentīgi bez ķīmijas audzēts. Vasaras ābols numur viens šogad ir ‘Konfetnaja’ – saldi, sulīgi, graužami uzreiz no koka. Mitruma dēļ āboli mazliet vairāk bojājas kokā, metas puve.
Bumbierēm pēdējos gados kadiķu rūsa ir problēma visos dārzos, ar to grūti cīnīties. To veicina mitrums un noteiktas šķirnes kadiķi tuvumā. Jāizvēlas, ko audzēt. Tā kā mēs audzējam gan vienus, gan otrus, situācija ir sarežģītāka.
Ar visu vēsumu bija raža arī aprikozēm un persikiem, kaut arī koki iepriekšējos gados bija salā cietuši. Atjaunosim, stādīsim jaunus, jo ražošanas laiks šiem augļu kokiem pie mums ir īsāks. No plūmēm bagātīgi ražoja agrā ‘Komēta’, ‘Krupnaja raņņaja’, kas gan bija mazākas nekā pērn, varbūt sausuma dēļ sākumā. Vēlākajām šķirnēm augļus kokā bojā mitrums.
