Mazā kucīte Lola ne mirkli nav palikusi viena. Brīžos, kad ģimenes locekļiem tās pietrūkst, viņi sazvanās.
Pirmais mājdzīvnieks
Toiterjera kucīti Nellijai jubilejā uzdāvināja mamma Sandra Šeniņa. Lola bija sen gaidīts mīlulis baušķenieku ģimenē, taču iepriekš bijis maz vietas un no sapņa par suni ilgu laiku nācies atteikties. Vārdu četrkājainajam draugam izdomājusi Nellijas vecmāmiņa Tamāra. Viņai bijuši vairāki mājdzīvnieki, tāpēc bijis daudz ideju.
Četrus mēnešus vecais suņuks ne mirkli nav palicis viens. Jebkuru telpu tas pamet reizē ar pēdējo tajā palikušo ģimenes locekli. Arī tad, kad visi ir darbā vai skolā, Lola nepaliek viena. Ja kāds to nepaņem līdzi uz darbu, par suņuku rūpējas otra vecmāmiņa Mārīte.
Pa nakti Lola palien zem segas un galviņu noliek uz spilvena. Savā gultiņā tā nakšņo ļoti reti.
Ies skolā
Lola lieliski saprotas ar citiem suņiem un bērniem. Kucīte labprāt spēlējas bērnu rotaļu laukumā, taču liela uzmanība tai nepatīk – tiklīdz mazie kļūst pārlieku uzbāzīgi, Lola uzrūc. Tas notiek tikai piesardzības dēļ, patiesībā tai ļoti patīk rotaļāties, ziņkārība par spēļu biedriem ir pārāk liela.
Saimniecei Sandrai Lola atradusi interesantus sarunu biedrus. «Ejot pastaigās, satieku daudz suņu saimnieku. Mēs apstājamies, papļāpājam par dažādām tēmām, ļaujam arī suņiem iepazīties. Ir interesanti. Abas ar Lolu regulāri paplašinām paziņu loku,» smaidot stāsta Sandra.
Toiterjera kucīte ēd sauso barību, cita tai neesot ieteicama. Dažreiz suņuks tiek lutināts – tam izvāra vistiņu.
Sandras meita Agnese atklāj, ka Lola drīz ies suņu skolā. «Gribam, lai Lola iemācās neriet un neēst to, kas nav atļauts. Kā mums ies, rādīs laiks,» noteic Agnese.
Atpazīst savējos
Kad mazais toiterjers skumst pēc ģimenes locekļiem, vecmāmiņa ļauj ar viņiem parunāt pa telefonu. «Pieliek klausuli Lolai pie auss, un viņa sāk smilkstēt. Izdzirdot manu balsi, tā luncina asti, rej vai kaut ko nomurmina, tādā veidā man atbildot. No malas tas izskatās visai smieklīgi,» stāsta Sandra.
«Kad es suņukam internetā rādu attēlus un video ar tādiem pašiem toiterjeriem, Lola luncina asti un priecājas. Ja ekrānā parādās citas šķirnes dzīvnieks, viņa nereaģē,» piedzīvojumos dalās Agnese.
Lolai patīk plunčāties vannā un kopā ar Agnesi peldēties upē. Laimes brīžus suņukam sagādā mirkļi, kad tas, izstiepies pa gultu, neļauj tajā iegulties citiem. Šeniņu ģimenes radiem ir divi līdzīgi suņuki. Kad trio satiekas, esot lielāka kņada nekā reizēs, kad draiskojas bērni.
Nākotnē Lola varētu tikt pie māsas vai vīra. «Lai vecmammai suņuks visu laiku nebūtu jāpieskata, gribam iegādāties vēl vienu kucēnu,» spriež Sandra. Ikdiena bez četrkājainā drauga vairs neesot iedomājama. «Visi Lolu mīl, arī ciemiņiem tā patīk. Viņa allaž ir klāt, visu vēro un ielien pa vidu. Mums nav garlaicīgi,» noteic Agnese.
UZZIŅAI
Krievu toiterjers ir viens no «toy» (tulk. – ‘rotaļlieta’) šķirnes suņiem, tā ir ļoti neparasta izskata suņu šķirne, viena no vismazākajām šķirnēm pasaulēm. Īsspalvainais toiterjers atgādina miniatūru stirniņu – tam ir garas kājas, spēcīgs ķermenis, garš kakls un maza galviņa ar lielām, stāvošām trīsstūra formas ausīm, mazu purniņu un gudrām, platām acīm.
Toiterjers ir mīlošs, inteliģents un uzticams draugs ģimenei. Vienīgā problēma, ko viņš var sagādāt, – tas liks jums vēlēties vēl vienu toiterjeru. Kustīgs, izturīgs, bezbailīgs, līdz nāvei uzticīgs savam saimniekam. Krievu toiterjeri ir ļoti piemēroti dzīvoklim.
Sunīša augstums (skaustā): 20 – 26 cm; svars: 1,3 – 2,7 kg.
Avots: www.dinozoo.lv un www.dogbreedinfo.com
