Latvijas zemnieku organizāciju dalībnieki pirmdien, 7. septembrī, kopā ar aptuveni 6000 Eiropas piena ražotāju pārstāvjiem devās gājienā Briseles ielās.
Mūsu valsti pārstāvēja 20 cilvēku, kas simboliski nesa nacionālos karogus, lai atbalstītu sarunas par finanšu palīdzību piena nozarei Eiropas Komisijā (EK), «Bauskas Dzīvei» vēsta Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) vadītāja iecavniece Agita Hauka.
Divas no mūspuses
Kopā ar A. Hauku, kas Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi pārstāv Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijā «COPA-COGECA», akcijā piedalījās LZF biroja vadītāja Aiga Kuzma no Vecumniekiem.
«Lauksaimnieku pārstāvji piepildīja Briseles ielas pie Eiropas Komisijas,» stāsta A. Hauka, «apvienojāmies ar Piena padomes traktoru grupu, kurā bija 2000 tehnikas vienību. Manifestācija bija pacilājoša un motivējoša. Skaidri paudām, ka zemnieki Eiropā ir izmisuši, tiem vajadzīgs atbalsts.»
Akcijas dalībnieki formulējuši deklarāciju un rezolūciju, kas iesniegta EK. «COPA-COGECA» uzsver, ka tāda mēroga vienota akcija, kurā savas intereses pārstāv tik plaša Eiropas Savienības (ES) lauku ražotāju daļa, ir nebijis notikums.
Nosacījumi neskaidri
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs paziņojis, ka ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēdē Briselē 7. septembrī EK nākusi klajā ar 500 miljonu eiro atbalsta priekšlikumu piena un cūkgaļas tirgus krīzes risināšanai. Taču šīs naudas sadales kritēriji pagaidām nav publiskoti, vēsta Zemkopības ministrija (ZM).
Finansējums paredzēts visām ES dalībvalstīm, lai risinātu naudas plūsmas problēmas lauksaimniekiem un stabilizētu tirgu. Tā nozīmīgākā daļa būs paredzēta mērķētam atbalstam piena nozarē.
«Ļoti svarīgi, lai EK izstrādātu tādus kritērijus finansējuma sadalē starp dalībvalstīm, kas īpaši atbalstītu tirgus krīzē visvairāk cietušās valstis,» J. Dūklavs pauda otrdienas rītā telefonintervijā Latvijas Radio 1. «Latvija noteikti ir viena no tām, un mūsu lauksaimniekiem no Eiropas Savienības budžeta ir jāsaņem adekvāts atbalsts.»
Jādod ražotājiem
Bauskas novada Vecsaules pagasta piensaimniecības «Liepiņas» vadītāja Indra Asupa, uzzinot par iespējamo atbalstu no EK, «Bauskas Dzīvei» smejot saka: «Ja iedotu visus 500 miljonus, tad es izdzīvotu!» Noteiktu summu, ar kuru bez bažām varētu turpināt saimniekot, piena ražotāja pašlaik nezina nosaukt, taču atzīst – pērn ap šo laiku saņemtā cena par piena kilogramu 30 – 31 cents bija pieņemama, bet 19 centi par kilogramu, ko uzpircēji maksā tagad, ir par maz saimniecības izdzīvošanai.
«Govis neļauj likvidēt sirdsapziņa, jo barība ziemai ir sagatavota, vajadzīgajās iekārtās ieguldīta nauda,» atklāj saimniece, «saimniecībā ir otrs virziens – graudu audzēšana, ar ko varam izdzīvot, bet ilgi tā nespēsim.»
Eiropas nauda jādod piena ražotājiem, bet pārstrādātājiem pašiem jātiek galā, uzskata I. Asupa. «Ja katram piensaimniekam iedotu pa 50 tūkstošiem eiro, mēs krīzi pārlaistu,» vērtē zemniece, «veikalos piena produktu cenas nav samazinātas, tātad pārstrādātāji un tirgotāji savu daļu saņem ar uzviju, un zaudētā eksporta tirgus vietā uzņēmumiem pašiem jāmeklē citi pircēji.»
Cer, ka palīdzēs
«Liepiņās» no 46 galvu ganāmpulka patlaban slaucamas ir 25 gotiņas. Pienu vecsauliete nodod «Rīgas Piena kombinātam». I. Asupa atzinīgi vērtē Latvijas zemnieku dalību kopējā Eiropas ražotāju akcijā Briselē, atgādinot – iepriekš Baltijas valstu zemnieku un Eiroparlamenta deputātu vienotā rīcība jau nesusi augļus, tāpēc ir cerības, ka arī šoreiz būs kāds labums.
J. Dūklavs informē, ka EK atbalsta programmā plānota arī valsts intervence, proti, subsidēts piena produktu iepirkums glabāšanai. Atsevišķās valstīs piena produktus valsts varētu pirkt arī bēgļu apgādei, taču Latvijā ar tik mazu plānoto uzņemamo patvēruma meklētāju skaitu šis instruments nebūtu ietekmīgs.
Pagaidām nav zināms, kad tiks paziņoti jaunās atbalsta programmas sadalīšanas nosacījumi. Jau vēstīts, ka kopš 2014. gada novembra piena ražotāju kopējie zaudējumi strauji palielinās un pašlaik Latvijā ir sasnieguši 44,3 miljonus eiro.
UZZIŅAI
Eiropas Komisijas atbalsta priekšlikums:
paaugstināt priekšfinansēšanu tiešajam atbalstam līdz 70% un lauku attīstības platībmaksājumiem līdz 85%;
pilnveidot privātās glabāšanas shēmas cūkgaļai, piena pulverim un sieram;
piena un cūkgaļas atbalsta programmās palielināt līdzfinansējuma likmi no 50% līdz 70 – 80%;
papildu finansējumu īpaši paredzēt piena un cūkgaļas programmās;
varētu piešķirt papildu finansējumu, lai palīdzētu ES dalībvalstīm apkarot Āfrikas cūku mēri;
uzlabot pārtikas tirgus funkcionēšanu, proti, veidot godīgas attiecības starp lauksaimniekiem un mazumtirgotājiem;
izmantot finanšu instrumentus risku mazināšanai nākotnes darījumu tirgos.
Avots: ZM.
