75 gadu jubileja baušķeniecei Ievai Ruķerei.
Vecāku audzināšana Ievai iemācījusi būt Latvijas patriotei, grūtos brīžos smaidīt un ar humoru cīnīties pret visām neražām.
Atceras savu pirmo karogu
Ievas tēva mājās viesu istabā skapīša plaukti pilni ar grāmatām, kartītēm un attēliem par Latviju. Draugu un radinieku fotogrāfiju atspulgā atmirdz sarkanbaltsarkanu svecīšu liesma. Lasītprieks un mīlestība pret Latviju gaviļniecei mantots no mammas, kura bijusi kaislīga grāmatu lasītāja un tēvzemes mīlētāja.
Viena no mīļākajām jubilāres grāmatām ir «Mūsu karoga stāsti». 1945. gadā Ieva ieraudzījusi savu pirmo karogu: «Es atceros, kāds labs ģimenes draugs bija izkarojies pa tālām un svešām zemēm un atgriezās mājās. Sākās laiks, kad visi runāja par nacionalizāciju. Viņš paņēma karogu un viens no pirmajiem uzvilka to mastā ielas galā. Tas bija drosmīgi un tik skaisti!»
Viņa atceras laikus, kad ģimene bijusi soli no izsūtīšanas. «Bija marts, koki pliki. Vecāki mani piecēla, teica, lai ģērbjos. Pa logu pavērās elpu aizraujošs skats. Uz Lepšu ciemata pusi zibēt zibēja gaismiņas. Ik pēc brīža gaismas ieslēdzās vienā, tad otrā mājā, un gaismu upe turpināja plūst uz Bērzkalnu pusi, Uzvaru un Rundāli. Mēs, par laimi, šajā «upē» netikām ievilkti.»
Nekas nenotika, kā plānots
Baušķeniece atklāj, ka divi mūža sapņi neesot piepildīti. No sirds vēlējusies kļūt par sākumskolas skolotāju, bet pievīlusi dziedātmāksla. Rezerves plāns, tikpat sirdij tīkams kā sapnis par skolotājas profesiju, bijis kļūt par vēsturnieci. «Es eksāmenos, izņemot fiziku un ķīmiju, nebiju dabūjusi nevienu trijnieku, bet iestājeksāmenā, ka tavu brīnumu, ielika man trīs, un ar to mans otrais sapnis tika izsapņots,» teic jubilāre. «Ko tu padarīsi? Neko. Es dzīvoju tālāk, ne sliktāk, kā biju plānojusi.»
Dzīves ceļi aizveduši uz Ventspili, kur 31 gadu nostrādājusi aptiekā. «Nekas nenotika, kā plānots. Mani aizsūtīja uz Ventspili, kur strādāju jomā, kurā nepieciešama fizika un ķīmija, kas nebūt nebija man tuvākie «draugi»,» smaidot noteic baušķeniece. Viņa atceras, ka likteni izlēmušas draudzenes, kurām bijis jādodas darba gaitās uz Ventspili, un līdzi paņēmušas arī Ievu.
Jubilāre dzimusi un augusi Bauskā. Skolojusies Bauskas septiņgadīgajā skolā, kādreizējās Kristīgās pamatskolas ēkā. Tēvs stāstījis, ka skola kādreiz dēvēta par Ķeizarisko reālskolu. Vidējo izglītību Ieva ieguvusi Bauskas 1. vidusskolā.
Tur doto solījumu
Tēva mājās Bauskā Ieva atgriezusies 1993. gadā. Viņa nav precējusies, arī bērnu nav, bet viena tomēr nejūtoties. «Man bija lieliski kolēģi, ar kuriem sazinos joprojām, arī radinieki, kaimiņi un draugi man ir fantastiski. Sirdī es ne mirkli neesmu bijusi viena,» smaidot stāsta
I. Ruķere.
Viņa brīvo laiku pavada, lasot grāmatas un strādājot dārzā, mīl mūziku un mākslu. Interesējas par vēsturi, un lasāmviela esot saistošāka tad, ja tajā tiek aprakstīti slaveni cilvēki. «Senāk neviens neko nestāstīja, baidījās, bet tagad cilvēki visu atklāj. Tas ir aizraujoši un intriģējoši,» rezumē Ieva.
Šogad klātienē vērot Dziesmu svētkus gan neesot izdevies. Visas biļetes bijušas pārdotas, bet gājienā tomēr devusies. «Es kaimiņu puikam, kurš dejo «Mēmelītē», apsolīju, ka braukšu skatīties, kā viņš soļo parādē. Doto vārdu turēju,» stāsta Ieva. Viņa uzskata, ka visas problēmas svētku laikā bijušas uzpūstas. «Cik es zinu, nav bijuši Dziesmu svētki, kuros bērni neģībtu. Tagad jau cita politika. Domāju, ka pusaudži diemžēl kļuvuši fiziski mazkustīgāki, līdz ar to vājāki,» spriež I. Ruķere.
Baušķeniece satikusies ar saviem «ielu draugiem» jeb cilvēkiem, ar kuriem bērnībā spēlētas ielu spēles un lēkts ar lecamauklu. Viņu vidū arī aktieris Uldis Dumpis. «Par piemiņu no 2009. gada, kad pēdējo reizi tikāmies, esmu saglabājusi bildi. Fotografējāmies ielas galā,» attēlā lūkojoties, stāsta baušķeniece.
Viņa uzskata, ka arī grūtos brīžos nevajadzētu vaimanāt. To viņai iemācījuši vecāki. «Lai arī liekas, ka ir smagi, iedomājieties, ka var būt arī grūtāk. Pretī grūtībām ir jāiet ar humoru, tad kļūst vieglāk. Mēs ģimenē dziedājām un smējāmies. Tās bija labākās zāles,» sarunas beigās noteic Ieva Ruķere.
